Svētdiena, 24.Novembris 2024. » Vārdadienas svin: Velta, Velda;

Notiks lekcija par Lenijas Rīfenštāles propogandas kino

Mārīte Lempa, 01.12.2010. 09:22 | komentāri (1)

Šodien, 1. decembrī, plkst. 17.00 Tehniskās jaunrades namā „Annas 2" turpinās Agra Redoviča mini lekciju cikls „Patiesības malā. Četri robežstabi". Lekcijas ietvaros kino zinātnieks un pētnieks Agris Redovičs piedāvā iepazīties ar dokumentālā kino klasiķi Leniju Rīfenštāli.
Notiks lekcija par Lenijas Rīfenštāles propogandas kino

Lenija Rīfenštāle - unikāla sieviete, kura ar savām filmām „Gribas triumfs" (1934) un „Olimpija" (1938), radīja propagandas un sporta kino kanonus, kas savu iespaidīgumu nav zaudējuši vēl šodien. Savā garajā mūžā viņa piedzīvoja gan triumfu, gan katastrofas. 80 gadu vecumā apguvusi zemūdens niršanu, viņa vēl neilgi pirms sava vairāk kā gadsimtu ilgā mūža beigām uzņēma filmu „Zemūdens impresijas".

Rīfenštāle bija populārākā propagandas filmu kinorežisore Trešajā reihā, apgrozījusies augstākajās valsts elites aprindās. Kalpodama šauri ideoloģiskam mērķim - glorificēt nacionālsociālismu, nacistisko Vāciju, demonstrēt indoģermāņu rases dzīves priekšrocības un pārākumu, Rīfenštāle, acīmredzami pēc dabas būdama kino valodas izpratnes ģēnijs, pārkāpa ideoloģijas rāmi un izveidoja mīta cienīgus kino šedevrus, kļūstot par pasaules kino režijas klasiķi. Rīfenštāle bija otrā režisore, kas filmēšanas laukumā nodarbināja vairākus operatorus, uzstādot rekordu – „Olimpiju" vienlaikus filmēja 42 kameras. Viņa izgudroja vairākus tehniskus jauninājumus, kā panākt attēla ekspresivitāti, Olimpisko spēļu uzņemšanā iesaistīja īpaši klusus aeroplānus, arī dirižabļus (lai netraucētu sporta sacensību norisi), virs stadioniem izbūvēja troses kameru pārslīdēšanai, ieraka tās zemē. Pats ekstrēmākais, ko Rīfenštāle atļāvās pieprasīt, - lai vairāki sportisti speciāli ērtākas un izteiksmīgākas filmēšanas vajadzībām atkārto savu sniegumu.

Nākamās lekcijas:

8. decembris pl. 17.00
Britu brīvais kino
pēc 2. pasaules kara uz ekrāna nonāk jauna sabiedrība, ar jaunu cilvēku rūpēm un mīlestību.

Britu brīvais kino: Pēc otrā pasaules kara briti pārskata savu kultūras dzīvi un meklē jaunas vērtības. Šis process notiek gan teātrī, gan literatūrā. Bet visskaidrāk tas redzams Brīvā kino (Free cinema) grupas darbos. Uz ekrāna nonāk vienkārši jauni cilvēki no Londonas nomalēm un, izrādās tieši pēc tādiem varoņiem noilgojies britu skatītājs. Grupa pastāv tikai 5 gadus (1954-1959), bet no tās izaug vēlākie britu kino klasiķi - Linsejs Andersons, Tonijs Ričardsons, Karels Reišs.

15. decembris pl. 17.00
Amerikāņu tiešais kino
1960. gadi - jauna tehnika, jaunas filmas, jaunas iespējas.
Vai tagad uz ekrāna ir īstā dzīve?

Amerikāņu tiešais kino: 1960. gadu sākumā dokumentālajā kino notiek revolucionāras pārmaiņas - krasi izmainās filmēšanas un skaņu ierakstu tehniskais aprīkojums un filmu jūtība stipri pieaug. Tas ļauj pieiet daudz tuvāk cilvēkam, daudz vairāk iedziļināties notikiumos un ļaužu rīcības motīvos. Dokumentālisti Ričards Likoks, Roberts Drjū un brāļi Meisli varēja parādīt Ameriku, kāda tā vēl nebija redzēta.

Ieeja: bez maksas
Vairāk: www.tjn.lv

» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV