„Irbes cikls" sākās 2007. gada rudenī, kad igauņu kurators Loits Joekalda uzaicināja Ilmāru Blumbergu piedalīties ar personālizstādi Tallinas pirmajā zīmējumu triennālē, kas notika 2009. gadā. Izstāde LNMM izstāžu zāles „Arsenāls" Radošajā darbnīcā ir šā cikla turpinājums.
Kāpēc tieši Voldemārs Irbe (1893–1944)? „Irbes māksla ir tīra māksla. Tā nav ierocis, sabiedrisks medijs vai spēka izpausme. Tas šodien man likās interesanti, ka var arī tā dzīvot kā viņš. Viņš bija ļoti cieši saistīts ar garīgo vertikāli, viņš bija reliģiozs. Reliģiozitāte, manuprāt, deva arī konceptuālismu viņa dzīvei, plikajām kājām, viņa eksistencei sabiedrībā un arī viņa mākslai. Irbe autobiogrāfiskajā apcerē rakstīja: „Ieraugot pie pārbrauktuves ejošo vilcienu, man pēkšņi uznāca zemapziņas doma nolikt galvu uz sliedēm, un man bija tāda iedoma, ka es tomēr palikšu neievainots." "
Ilmārs Blumbergs izmanto līdzību jeb pieredzes formu, kas rada iespēju pārnest trauksmi, bailes un cerības uz citu personu, eksistenciālajos mezglos atrodot jaunu tēlainību. Irbes tēlā izpaužas eremīta arhetips. „Satiekot Imantu Tilbergu, nāca atskārsme, ka viņam ir līdzīgs dzīves veids ne tikai pēc ārienes, bet arī pēc būtības," – atceras mākslinieks.
Izstāde savieno fotogrāfiju, zīmējumu, gleznojumu, organiskas izcelsmes elementus un sīkus priekšmetus, kā arī video. „Uzdevums ir kā māksliniekam apvienot vienā veselumā dažādas šķautnes," – projekta ieceri paskaidro Ilmārs Blumbergs.