Pirmā apsūdzība Gunāram Astram tika izvirzīta 1961. gadā. Viņu apsūdzēja spiegošanā, dzimtenes nodevībā un pretpadomju aģitācijā un propagandā. Viņam piesprieda 15 gadus ieslodzījumā. Ieslodzījumā Astra iepazinās ar citiem politieslodzītajiem. 1976. gadā, pēc soda izciešanas, Gunārs Astra atgriezās Latvijā. Pēc atgriešanās Astra neatteicās no saviem uzskatiem un 1983. gadā tika notiesāts otro reizi.
Tieši 15. decembrī viņš tiesā teica savu „pēdējo vārdu": „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku".
1988. gada 1. februārī Gunāru Astru atbrīvoja no apcietinājuma, taču tā paša gada 6. aprīlī viņš mira slimnīcā Ļeņingradā.
