„Luiss Bunjuels reiz rakstīja, ka „kino ir brīnišķīgs un bīstams ierocis, ja tas nonāk brīvdomīga gara rokās. Tas ir labākais instruments, ar kā palīdzību izpaust savu sapņu, emociju un instinktu pasauli". Sirreālisti vienmēr ticējuši, ka kino piemīt spēja atklāt indivīda iekšējo pasauli, viņa/viņas patiesās vēlmes, viņa/viņas realitāti, tādējādi atbrīvojot iekšējo pasauli no apspiestības, ko uzliek sabiedrības normas. Austrumeiropā, laikā no 1948. līdz 1989. gadam, šī apspiestība bija ne tikai sociāla, bet arī politiska, dzīvojot padomju totalitārajā režīmā. Šis bija uzspiesta kolektīvisma periods, kad individualitāte tika apspiesta. Reaģējot uz to, Austrumeiropas māksla tiecās meklēt šo zaudēto individualitāti, atrasto to un demonstrēt to. Gombrovičs to ļoti labi saprata, dzīvojot trimdā Argentīnā, un savā dienasgrāmatā viņš rakstīja, ka „cīņa pret marksismu nav nekas cits kā subjektīvisma cīniņš pret objektīvismu. Tā kā marksisma pamati sakņojas zinātnē, to uztveram kā mēģinājumu organizēt sabiedrību zinātniskā veidā, proti, objektīvi; tādējādi tā ir abstrakta teorija, kas darbojas ar abstraktiem jēdzieniem un apskata cilvēku no „ārpuses". Turpretim viņš, kurš aizstāv savu iekšējo pasauli, savu brīvību un konkrēti savu dzīvi, atrodas subjektīvisma pusē". Sirreālisti nebija nekāds izņēmums, pat ja to apvienošanās bija kolektīva lieta. Viņi deklarēja, ka to mērķis ir "paturēt acīs apspiestības evolūciju". Šo mērķi viņi grasījās panākt, pētot subjektivitāti, intersubjektivitāti un to saistību ar objektīvo pasauli. Šī darba mērķis ir gūt ieskatu tajā, kā filmu veidotāji Polijā un Čehoslovākijā totalitārā perioda laikā mēģināja parādīt indivīda realitāti, izmantojot sirreālisma metodes. Mana lekcijas centrā ir Jans Švankmajers, Prāgas sirreālistu grupas biedrs kopš 1970. gada, un Vojcehs Hass, kurš nekad sevi oficiāli nedēvēja par sirreālistu, bet kura darbus par tādiem varētu uzskatīt." Cēzars Baljesters
Pēc pirmā zinātniskā grāda iegūšanas latīņu un spāņu studijās King's koledžā Londonā Cēzars Baljesters turpināja ar maģistra studijām krievu un Austrumeiropas literatūrā un kultūrā, kā arī doktorantūru čehu un slovāku 1960-to gadu kino jomā – abi zinātniskie grādi iegūti Slāvu un Austrumeiropas Studiju skolā, Londonas Universitātes Koledžā. Viņš ir divu monogrāfiju autors: El Cine de Andrzej Munk, El Caracter Nacional y el Individuo (Madride: Semana de Cine Experimental de Madrid, Fundacion Autor, 2008) un Miloš Forman (Madride: Ediciones Catedra, S.A., 2007). Patlaban Cēzars Baljesters strādā kā vecākais pasniedzējs Bornmutas mākslas institūta koledžā. Viņš ir Austrumeiropas filmu pētnieku apvienības (NEEFSUK) biedrs, kā arī sadarbojas ar Madrides eksperimentālā kino nedēļu.
Lekcija notiks angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā.
Lūgums pieteikt savu dalību pasākumā Andai Kļaviņai: aklavina@yahoo.co.uk vai 26880458.
Lekciju un sarunu cikls UN CITI... ir veltīts 60. – 80. gadu Latvijas neoficiālajā mākslas videi nozīmīgām parādībām. Pasākumu sērija piedāvās jaunāko paaudžu pētnieku skatījumu uz tā laika fenomeniem kombinācijā ar laikabiedru atmiņām. Cikla motivācija ir pārliecība, ka 30, 40 un pat 50 gadus senās mākslas parādības izskaidro daudzas mūsdienu kultūras un sociālās norises un var kalpot par iedvesmas avotu jaunradei.
Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde „UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960 – 1984" Rīgas Mākslas telpā apskatāma līdz 30. decembrim; tā atklāj mazāk pazīstamus autorus un parādības, kas atšķiras no tradicionāliem priekšstatiem par padomju laika mākslu.
Izstādi UN CITI... finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Norvēģijas finanšu instruments, Eiropas Savienības programma „Kultūra (2007-2013)" un Polijas vēstniecība.
Norises vieta: Rīgas Mākslas telpa, Kungu iela 3. Ieejas maksa: Ls 2.00 pieaugušajiem, Ls 1.00 studentiem, pensionāriem.
www.lcca.lv