Plašākai sabiedrībai visatpazīstamākie kļuvuši tie Arvīda Ulmes dzejoļi, ko izdziedājis un dziesmās pārvērtis viņa sens draugs un domubiedrs dziesminieks Haralds Sīmanis. Arvīda dzejas būtība ir kā uzdrīkstēšanās pacelties spārnos, neraugoties uz fizikas likumībām, un kā silta mājupatgriešanās, neraugoties uz neko.
Arvīds Ulme dzimis 1947. gada 13.maijā, viņa mūža darbs veltīts vides sakārtošanai jeb, kā viņš pats saka, „pasaules lāpīšanai" – gan kopā ar Haraldu Sīmani labojot baznīcu torņus, gan aizsākot rīkot kultūras pieminekļu sakopšanas talkas 80-to gadu sākumā. Pēc talkām pie ugunskuriem dziedātās dziesmas kļuva par iesākumu latviešu folkmūzikai, kā arī Vides Aizsardzības klubam, kura prezidents Arvīds ir joprojām, un ir saņēmis divus Trīs zvaigžņu ordeņus par ieguldījumu dziesmotās Atmodas aizsākšanā.
Dažādu mīklainu apstākļu sakritības dēļ Arvīda dzejoļi joprojām nav oficiāli izdoti krājumā, kaut gan jau gadu desmitiem tos zinātāji pārraksta no kladītes kladītē, mācās no galvas un cenšas dziedāt līdzi Haralda dziesmām.
Haralda Sīmaņa neatkārtojamais balss tembrs, izcilā ģitāras un ērģeļu spēles prasme un viņa dzīslās ritošās čigānu un latviešu asins dāvātais temperaments nebeidz fascinēt dažādu paaudžu klausītājus. Dažas no šīm dziesmām ceram dzirdēt arī šajā vakarā.
Pasākumu sadarbībā ar Saules muzeju rīko Austras biedrība, folkmūziķu organizācija. Dzejas vakari muzeja pagrabiņā notiek katru otrdienu – 21. decembrī paredzēts Rudītes Losānes autorvakars.
Bet katru ceturtdienu plkst. 18:00 ir dziesmu vakari – arī 16. decembrī gaidāms dziesminieks Haralds Sīmanis un viņa dziesmas ar dažādu autoru tekstiem.
Pēc pasākumiem neliela parunāšanās. Silta tēja garantēta, groziņi vienmēr gaidīti. Ieeja brīva, ziedojumi honorāram un muzejam brīvprātīgi.
Foto: Uģis Ozols
