Ligitai Dēvicai Valmieras drāmas teātris (VDT) ir pirmā un vienīgā darba vieta, uz kuru viņa atnāca 1963.gadā kā pavisam jauna un nepieredzējusi aktrise, tikai vienu gadu pamācījusies Baltijas Flotes teātra studijā. Darbs VDT ļāvis atraisīties un uzplaukt mākslinieces daudzpusīgajam talantam. Ligita Dēvica spēj iekļauties jebkura režisora iestudējumos, tomēr tieši Oļģertam Kroderam un Mārai Ķimelei viņa ļāvusies pilnībā, viņu iestudējumos sasniedzot gan augstu skatuves patiesības līmeni, gan atverot savu valdzinošo un noslēpumaini pievilcīgo sievietes dvēseli.
Turpat piecdesmit darba gados Ligita Dēvica spēlējusi nozīmīgas lomas klasiskajā dramaturģijā, atbilstoši režisora iecerei atklājot varoņu laikmetīgās jūtas un dziņas - lēdija Milforde (F. Šillera "Mīla un viltus", 1967), Ģertrūde (V. Šekspīra "Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi", 1972), Maša (A. Čehova "Trīs māsas", 1974), Raņevska (A. Čehova "Ķiršu dārzs", 1986). Viņas kontā ir ļoti latviskas varones, kuru galvenā īpašība ir nesalaužamais spēks, kas reizēm kļūst arī par vājumu - Maija (Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi", 1983), Orta (Raiņa "Pūt, vējiņi", 1985), Roplainiete (R.Blaumaņa "Pazudušais dēls", 1990), Mazbērzu māte (R. Blaumaņa "Trīnes grēki", 1997). Nozīmīga vieta viņas daiļradē ir 20. gadsimta pretrunīgās, daudzšķautņainās sievietes būtības atsegšanai, bet īpaši dziļi atklāta ir sadistiskās un nelaimīgās medmāsas Rečidas personība D. Vosermana "Kur dzeguze ligzdu vij" (1984).
Pārejot jaunā lomu kategorijā, spoži nospēlētas divas nobriedušas, dzīvesgudras un par savas dzimtas likteni atbildīgas sievietes - Niskavuori saimniece H. Vuolijoki "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes" (2006) un Nārbuļu saimniece Katrīna Latvijas televīzijas daudzsēriju filmā "Likteņa līdumnieki" (2003 - 2006).
Šobrīd, tuvojoties mākslinieces 70.dzimšanas dienai, viņa spēlē sarežģītas un izrādes noskaņai svarīgas lomas - dziļi līdzjūtīgo un uzticamo Hannu Kenediju Oļģerta Krodera iestudētajā F.Šillera "Marijā Stjuartē" (2010) un traģisko, pagātnes atmiņās dzīvojošo Rusiko gruzīnu dramaturga un režisora Otari Bagaturijas lugā "Karalis Līrs nabagmājā".
Ligitas Dēvicas talants savulaik novērtēts, piešķirot viņai Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu (1986), aktrise vairākkārt izpelnījusies nominācijas Latvijas Teātra darbinieku Savienības ikgadējā teātru skatē, bet 2006. gadā viņa saņēma Latvijas teātra gada balva kategorijā "Labākā aktrise radio teātrī" par Annas lomu Sandras Vensko lugā "Melnais mežastrazds". 2006./2007.gada sezonā L. Dēvica kļuva par VDT "Gada aktrisi" par Niskavuori saimnieces lomu H.Vuolijoki "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes".
Valmieras teātra kolektīvs sirsnīgi sveic mākslinieci svētkos!
