1985. gadā Latvijas PSR Valsts Konservatorijas Liepājas teātra aktieru kurss uzaicināja režisoru Modri Tenisonu vadīt aktiermeistarības nodarbības paralēli oficiālajai apmācībai. Nodarbībām pievienojās arī Alvis Hermanis, kurš tobrīd studēja Valmieras teātra kursā. Par neilgo laiku, ko viņš pavadīja šai grupā Hermanis 2002. gadā izteicās: „Manā pieredzē kaut kas tik radikāls nebija bijis. Ne pirms tam, ne pēc tam."
1960. gadu sākumā debitējis kā mīms Rīgas pantomīmā, Tenisons 1966. gadā Kauņā nodibināja pats savu profesionālu pantomīmas trupu un transformēja žanru eksperimentālā teātra virzienā. (Trupa pastāvēja līdz 1972. gadam.) Šai teātrī ķermeņa plastika, nevis literārais stāsts kļuva par centrālo vērtību: ķermeniskā izteiksme tika attīstīta līdz suģestējošai tēlainībai. Modris Tenisons joprojām turpina eksperimentēt ar dažādām apziņas kontroles tehnikām, kas aktieros rada īpašu spēju pārvaldīt savu ķermeni un saliedēti darboties grupā. Šī teātra metode atstājusi lielu iespaidu arī uz Alvi Hermani: „Viņš ir tā paša [Jeržija] Grotovska līmeņa. Gan teorētiski, gan praktiski."
Saruna būs mēģinājums izgaismot Modra Tenisona teātra filozofiju un metodes un identificēt to turpināmību Alvja Hermaņa radošajā darbībā.
Tiks demonstrēta arī filma par Modra Tenisona pirmo izrādi ar Kauņas pantomīmu – „Ecce Homo" (1967, 25 min).
Lūgums pieteikt savu dalību pasākumā Andai Kļaviņai: aklavina@yahoo.co.uk vai 26880458.
Pielikumā: Modris Tenisons ar Kauņas mīmiem. Ap 1970. gadu. Foto: Vitas Luckus.
Lekciju un sarunu cikls UN CITI... ir veltīts 60. – 80. gadu Latvijas neoficiālajā mākslas videi nozīmīgām parādībām. Pasākumu sērija piedāvās jaunāko paaudžu pētnieku skatījumu uz tā laika fenomeniem kombinācijā ar laikabiedru atmiņām. Cikla motivācija ir pārliecība, ka 30, 40 un pat 50 gadus senās mākslas parādības izskaidro daudzas mūsdienu kultūras un sociālās norises un var kalpot par iedvesmas avotu jaunradei.
Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde „UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960 – 1984" Rīgas Mākslas telpā apskatāma līdz 30. decembrim; tā atklāj mazāk pazīstamus autorus un parādības, kas atšķiras no tradicionāliem priekšstatiem par padomju laika mākslu.
Izstādi UN CITI... finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Norvēģijas finanšu instruments, Eiropas Savienības programma „Kultūra (2007-2013)" un Polijas vēstniecība.
Norises vieta: Rīgas Mākslas telpa, Kungu iela 3. Ieejas maksa: Ls 2.00 pieaugušajiem, Ls 1.00 studentiem, pensionāriem.
www.lcca.lv