„Nav piena”: improvizācijas teātra „Regulatoru remonts” izrāde Andrejsalā

Dirty Deal telpu pārtapšana man vienmēr ir mīkla, pamainīti vai klāt pievienoti nedaudzi elementi, gaismas un telpa kļūst pilnīgi citāda. Tā arī šoreiz. Smagie samta aizkari, nelielais spēles laukumiņš, kur ar sarkano krāsu spēlējas koši zilā – ģitāra, kas atslieta stūrī.

Teātra dzīvi parasti regulē zvaniņš. Ar improvizācija teātri tas notiek daudz izteiktāk, kā citur. Zvaniņš nozīmē gan izrādes sākumu un beigas, gan ainas maiņu, veido izrādes ritmu.

Izrādes apjomu šoreiz veido četrpadsmit situāciju izspēles, četrpadsmit spēles modeļi. Atstāstīt katras ainiņas saturu būtu vairāk kā bezjēdzīgi, faktiski pat neiespējami, jo tā, protams, nav dramaturģija, bet uz vietas radies impulss, kas uzbur noteiktu ainu skatītāju acu priekšā, milzīga nozīme ir vakara atmosfērai un skatītāju noskaņojumam, jo tieši viņi lielā mierā ir tie, kas „bīda” notikumus – viņi iesaka vārdus, vietas, situācijas, aktieri ir „tikai” izpildītāji. Protams, rakstīt „tikai” ir absurdi, tā man vienmēr ir likusies teātra mākslas „augstākā pilotāža” – prast iziet no situācijas, improvizēt, kas aktuāli ne vien īpaši šai žanrā, bet pamatu pamatos jāpieprot jebkuram uz skatuves kāpjošajam, kā tas izdodas tas nu cits jautājums. Šī vakara ainas uzbur Varis Klausītājs ( no improvizācijas teātra apvienības „Pēdējā pirmizrāde”), Ģirts Runātājs un Jānis Skutelis.

Papildus smieklu saražotajai gigantiskajai C vitamīna devai, šis pusotru stundu garais pasākums dod arī radošus impulsus, idejas, pie kuru trūkuma parasti mēdz apstāties mājas ballītes, proti, ko lai tagad dara? Daļa no improvizācijas teātra piedāvātajiem spēlēs veidiem ir gana atraktīvi, lai kārotos tos izmēģināt. Piemēram, stāsts atpakaļgaitā, kas sākas ar pēdējo teikumu (ko piedāvā skatītāji), tālākā jeb, precīzāk, sākotnējā, notikumu gaita spēlētāju ziņā. Alfabētiskais stāstījuma veids, kad katrai nākamajai frāzei jāsākas ar nākamo alfabēta burtu. Arī stāsts, kas sastāv tikai no jautājuma teikumiem, kā izdodas pārliecināties šai vakarā, ir nopietns pārbaudījums. Teksti, kur jāmaina sarunas virziens, pēdējā frāze, pēc zvaniņa signāla, prasa ne mazums uzmanības. Tāpat šai vakarā tiek iekļautas improvizācijas par visdažādākajiem žanriem – sarunu šoviem, ziņām, mūzikliem un detektīvstāstiem... Galu galā arī pauzes aizpildītas ar improvizācijām – dziesmām, kuru tekstu rindas ieteikuši skatītāji. Par šī vakara „hitu” kļūst dziesma „Kur ir trepes?”, kuras backvokālu pēkšņi izveido priekšējā rindā sēdošais hiperaktīvais puika, kas visu laiku iesaistījies ar komentāriem un idejām, tagad viņa radītais piedziedājums tiek vienbalsīgi akceptēts. Te nu arī var rezumēt pasākuma būtību – tiem, kuri vēl prot un grib spēlēties.

Šomēnes Andrejsalā skatāmas vēl divas „Regulatoru remonta” izrādes – 23. un 30. oktobrī.