2009. gada janvārī Modris Ģelzis novēlēja visu savu radošo darbu arhīvu Latvijas Arhitektūras muzejam – skices, fotogrāfijas, piezīmes, maketus u.c. Dzīves laikā arhitekts savu arhīvu bija rūpīgi sakārtojis, un pats pret to izturējās ar lielu pietāti, tas pilnībā nebija pieejams ne arhitekta tuviniekiem, ne kolēģiem – viņa mantojums satur unikālas un ne tikai sabiedrībai, bet arī speciālistiem nezināmas vērtības.
Izstādē „Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20. gadsimts" būs redzamas nozīmīgākās Modra Ģelža projektētās ēkas, kas daudziem labi pazīstamas – Dzintaru koncertzāle (1959), Valmieras teātris (1961-2004), Filharmonijas koncertzāle (1964), Aeroflot centrālā aģentūra (1984-1991).
Izstāde centrēsies ap meistara projektēto un būvēto ģimenes vasarnīcu Pabažos (1959). Ar to arhitekts reabilitēja moderno mājokli pēckara Latvijas sabiedrībā. Tikpat smalka ir arī viņa projektēto savrupmāju arhitektūra septiņdesmitajos un villas mūža pēdējā desmitgadē Rīgā, Baltezerā, Jūrmalā un Ventspilī.
Šī būs iespēja redzēt arī zudušos darbus – piemēram, veikala Mākslas grāmata interjeru (1958). Savukārt no radītajiem, bet nerealizētajiem projektiem izstāde analizēs Mākslinieku namu Rīgā (1971-1976), baznīcu un kultūras centru Gaujienā (1989-1992, 2006), Latvijas kristīgo akadēmiju Jūrmalā (2000) un Lielās ģildes rekonstrukciju (2003).
Izstāde „Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20. gadsimts" būs apskatāma no 2011.gada 26. janvāra līdz 27. martam.
Izstādes kuratori – Dr. arch. Jānis Lejnieks, žurnāla "Latvijas Architektūra" galvenais redaktors, un Ilze Martinsone, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja. Ekspozīcijas mākslinieks – Kristaps Ģelzis.
Izstādi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Arhitektūras muzeja fonds un sponsori.
Izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa" atvērta katru dienu 11-18, izņemot pirmdienas.
Foto: Andris Tone
