Pētera Čaikovska balets „Riekstkodis" ir viens no populārākajiem iestudējumiem Latvijas Nacionālajā operā. Balets „Riekstkodis" ar lieliem panākumiem tradicionāli rādīts ziemas mēnešos gan Latvijas publikai, gan viesizrādēs ārvalstīs.
Horeogrāfs Aivars Leimanis: „Baletā skatītāji varēs redzēt ne tikai manus jaunievedumus, bet arī klasiskās pērles, piemēram, rožu valsi un sniegpārsliņu valsi, kurus pārveidot nav iedrošinājušies savos iestudējumos pat Barišņikovs un Nurijevs".
Baleta „Riekstkodis" horeogrāfs inscenētājs ir baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, scenogrāfiju un kostīmus veidojis krievu izcelsmes mākslinieks no Francijas Aleksandrs Vasiļjevs.
Kā par iestudējumu stāstīja A.Vasiļjevs, tad „„Riekstkoža" iestudējumam tika uzšūti 180 skatuves kostīmi, kuros atspoguļojas visa senlaicīgās dzīves kinematogrāfiskā patiesība. Daļa audumu ir atceļojusi no Francijas, daļa sameklēta tepat Rīgā. Arī eglei ir izmantoti tikai 19.gadsimta beigu rotājumu zīmējumi. Brīžiem baleta darbība norisinās zem galda, kur labprāt mēdz rotaļāties bērni, un tad mēbeles kļūst gigantiski lielas. Bet 2.cēliena pasakainajai saldumu pasaulei iedvesmu esmu smēlis latviešu gleznotāja Ludolfa Liberta daiļradē."
Savukārt modernā baleta viencēliena „Ceļojumi" tapšanu lielā mērā arī iedvesmojusi mūzika. Horeogrāfs Maurisio Vainrots: „Jau sen esmu pētījis dažādu tautu mūziku. Iepazīstot šos skaņdarbus, kuru lielāko daļu radījuši nezināmi autori, bet kas saglabājušies cauri gadsimtiem, man radās ideja veidot baletu, kurā paust savu cieņu un mīlestību pret dažādajām kultūrām. Izvēlēties skaņdarbus nebija viegli, un es esmu pārliecināts, ka šis darbs nebeigsies ar „Ceļojumiem". Esmu izvēlējies dziesmas, kas veltītas zemei un mīlestībai. Esmu izvēlējies Andu kalnu mūziku no Argentīnas, tāpat arī mūziku no Baltkrievijas, Mongolijas un Indijas, mūziku, kas tiek dziedāta jidišā un citās valodās, par kurām mēs tik maz zinām. Darbs pie šī baleta man bijis vienlaikus iekšējs un ārējs ceļojums, un saskare ar šo materiālu manī atbalsojusi kaut ko senatnīgu."
Artura Maskata baleta „Bīstamie skarai" iestudējuma pirmizrāde notika 2006.gada 6. maijā. 2006. gadā „Bīstamie sakari" tika rādīti viesizrādēs Maskavā uz Staņislavska un Ņemiroviča - Dančenko vārdā nosauktās teātra skatuves, bet šogad balets iestudēts Polijā un 2011. gada vasarā tiks iestudēts Čehijā. Balets vairs nav aktīvajā Latvijas Nacionālās operas repertuārā, tāpēc liepājniekiem būs unikāla iespēja redzēt svītu no „Bīstamajiem sakariem". Komponista Artura Maskata un horeogrāfa Kšištofa Pastora kopdarbs ar pirmo, vienīgo un ārkārtīgi veiksmīgo „de Laklo" romānu pamatā dramaturģiskās attiecības izspēlē un izdejo cauri dzīves lielo notikumu simboliem - ballēm. Bīstamās spēles ar cilvēkiem un jūtām neticami smalku intrigu arēnā spēlē kaislīgā marķīze de Merteija un aukstasinīgais vikonts de Valmons. Par viņu spēles kauliņiem kļūst dievbijīgā de Turvela kundze un naivie jaunieši Sesila Volanža un ševaljē Dansenī. Bet vai gan intriganti var iedomāties, ka paši kļūs par īstu jūtu ķīlniekiem...
Biļetes uz Latvijas Nacionālās operas viesizrādēm jau nopērkamas „Biļešu paradīzes" kasēs un Liepājas teātrī.
Papildus informācija atrodama mājas lapā: www.liepajaskultura.lv un www.liepajasteatris.lv