5. un 6.janvārī būs skatāma jaunākā Raimonda Paula muzikālā izrāde "Leo.Pēdējā bohēma" (režisors Edmunds Freibergs). Ievērojamais latviešu gleznotājs Leo Kokle reiz, tālajos sešdesmitajos, uzgleznoja sava drauga, jaunā, talantīgā mūziķa Raimonda Paula portretu. Pienācis laiks "parāda" atdošanai, un Raimonds Pauls mūzikā ir "uzgleznojis" Leo.Būdams kuprītis un zinādams, ka mūžs nebūs garš, Leo dzīvi svinēja, aizraudams sev līdzi veselos un kļūdams par Rīgas mākslinieku bohēmas dvēseli - namatēvu, kura durvis atvērtas visiem, kam māksla ir dzīvesveids un riebj pelēkā ikdiena aiz loga. Kaut arī liktenis Leo atņēma staltu augumu, tomēr dāvāja ne tikai talantu, bet arī mīlestību, ģimeni, draugus un panākumus. Izrādē piedalās Nacionālā teātra aktieri, Latvijas Kultūras akadēmijas studenti, kā arī Raimonds Pauls.
7.janvārī skanēs Ditas Lūriņas muzikālā programma "Sapnis par Brodveju" (režisors Valdis Lūriņš). Nabadzīgās Romas prostitūtas Kabīrijas liktenis, līdzīgi Kerijas dzīvesstāstam, savulaik "uzpirka" maestro Raimondu Paulu, kurš pēc Fellīni slavenās filmas scenārija izveidoja mūziklu. Dita Lūriņa koncertuzveduma pirmajā daļā izdzied Kabīrijas dziesmas, izsapņojot viņas sapni par labāku dzīvi, mīlestību un vēlmi būt uz skatuves. Uzveduma otro daļu var saukt par Kabīrijas sapņa piepildīšanos - ir gan skatuve, gan krāšņi tērpi, gan lieliski skatuves partneri, gan dziesmas no visslavenākajām Brodveja izrādēm un pats Maestro pie klavierēm.
9.janvārī plkst.12.00 un 18.00 pēdējo reizi tiks rādīts Raimonda Paula mūzikls "Kerija.Retrospekcija" (režisore Gaļina Poļiščuka). Mūzikla pirmizrāde notika 2008.gadā, izrāde tika rādīta Sanktpēterburgas festivālā "Baltijskij dom", par Kerijas lomu gada labākās aktrises nominācijā tika izvirzīta Marija Bērziņa, Alberta Kivlenieka veidotā deju partitūra izrādei tika izvirzīta nominācijā "Labākā horeogrāfija". Režisores G.Poļiščukas versijā Kerija (A.Kairiša), nu jau slavena aktrise, piekrīt piedalīties filmā par savu dzīvi. Mūzikls ir atmiņas un atklāsmes, liktenīgas kaislības un piedzīvojumi pierāda vien to, ka ne visi dzīves mērķi un ideāli ir piepildāmi, jo dažreiz dzīvi regulē neizdibināms spēks, kā rezultātā tiekšanās pēc skaistas un piepildītas dzīves, pārvēršas vientulībā, mīlestībās un sapratnes trūkumā mūža nogalē. Tā ir nostalģija un ilgas pēc siltuma, mīlestības un nesamākslotības.
Raimonda Paula jubilejas koncerti notiks 12., 14. un 30.janvārī, kā arī 6.februārī un 4.martā (koncerta režisors Edmunds Freibergs), tajos piedalās Nacionālā teātra aktieri ģ.Jakovļevs, I.Puga, J.Lisners, U.Anže, V.Šoriņš, A,Ančevskis, Z.Neimanis, G.Grasbergs, Ul.Dumpis, M.Maņjakovs, M.Egliens, E.Melbārdis, J.Horšs, A.Kairiša, M.Zemdega, D.Bonāte, I.Rudolfa, D.Lūriņa, M.Bērziņa un Z.Dombrovska. Sadedz savu balsi meklējot - šīs Jāņa Petera dzejas rindas no "Mēmās dziesmas" ir moto Maestro Raimonda Paula 75 gadu jubilejas koncertam kopā ar Nacionālā teātra aktieriem, jo radošais nemiers tas, kas Maestro liek iet un darboties, mūžam būt kustībā un mūzikā, meklēt jaunos un pašam būt jaunam. Improvizētā aktieru viesistabā skanēs skaistākās Raimonda Paula dziesmas un to latviešu autoru dzeja, kuru darbi savulaik kalpojuši Maestro iedvesmai un mūzikai - no Raiņa un Aspazijas līdz Leonam Briedim un Annai Rancānei.
