Pasākumā vēstures zinātņu doktors, mācītājs Gundars Ceipe iepazīstinās ar Brāļu draudzes vēsturi un nozīmi Latvijā, kā arī ar savu nupat iznākušo pētījumu Latvijas Brāļu draudzes vēsture.1918 – 1940. RMM krājuma kuratore Ilona Miezīte analizēs latviešu zemnieku rakstītos dzīves stāstus un citus rokrakstus no rakstnieka Augusta Saulieša kolekcijas. Latvijas Universitātes profesore Ieva J. Kalniņa stāstīs par hernhūtiešu mācības ietekmi latviešu literatūrā. Arhitekte Ausma Skujiņa iepazīstinās ar hernhūtiešu saiešanas namiem kā nacionālās arhitektūras sastāvdaļu un stāstīs par Vecpiebalgas Cepļu saiešanas nama raibo pagātni, nenoteikto šodienu un iespējām nākotnē.
Brāļu draudzes ietekme uz latviešu kultūru pārsniedz reliģiskas kustības robežas, pasākums palīdzēs pārvarēt īpaši padomju gados kultivētos stereotipus par hernhūtiešiem kā sektantiem, kas pulcējās saiešanas kambaros, dziedāja žēlabainas dziesmas, šausminājās par grēcīgo pasauli un sapņoja par laimi pēc nāves.
Sarīkojumā varēs uzzināt vairāk par Hernhūti, misionāru Kristianu Dāvidu un viņa gaitām Latvijā, Brāļu draudzes ietekmi uz latviešu zemnieku izglītību un tradīcijām – no kordziedāšanas līdz kapusvētkiem. Kā hernhūtiešu mācība ir ietekmējusi Vidzemes dzejnieku lirismu un Emīla Dārziņa mūziku? Kas ir sirdsšķīstie ļaudis? Kā saiešanas namos gūtā pieredze noderēja nacionālas valsts veidošanā? Cerot uz kopēju diskusiju, atbildes uz šiem un citiem jautājumiem tiks meklētas pasākumā.
Sarīkojums papildina muzejā skatāmo izstādi Zeme un mīlestība, to vadīs izstādes autore, RMM projektu kuratore Māra Eņģele.
Pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā notiek katru trešdienu plkst.17:30.
Ieejas maksa Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu Zeme un mīlestība un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums).
