Romana Sutas (1896–1944) daiļrade ir piemērs tam, kā mākslinieka personība ietekmē viņa darbu sižetu izvēli. Kāzas, svētku mielasti un zaļumballes, dejotāji, lauku muzikanti, kafejnīcu un restorānu apmeklētāji – tik bieži dzīves baudītājus, šķiet, ir attēlojis rets mākslinieks, un Romans Suta bija to skaitā.
Svinēšanas tēma ienāk gan Sutas glezniecībā, gan grafikā, gan lietišķajā mākslā – trauku apgleznojumu motīvos un gobelēnu skicēs. Pats autors, daudz rakstot presē par mākslu, neatstāja skaidrojumus savai īpašajai tieksmei attēlot šāda veida sižetus. Atbilde uz jautājumu jāmeklē Sutas personības vitalitātē. Romanu Sutu viņa draugi un tuvinieki atcerējās kā straujas, ekspresīvas dabas cilvēku. Kustīgs un nemierīgs, viņam patika deja un mūzika, arī pats viņš spēlēja mandolīnu – instrumentu, kas ļoti bieži parādās mākslinieka darbos. „Tētim (..) patika latviski vitālas izdarības: kāzas, zaļumballes, lauku muzikanti," – savulaik stāstīja mākslinieka meita Tatjana Suta. Tomēr vislabāk Romanu Sutu varētu raksturot viņa skolnieka Ojāra Ābola teiktais par skolotāju – „dionisiska personība".
Izstāde „Dzīves baudīšana" no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas sniedz iespēju iepazīt mākslinieka uzburto svētku pasauli. Lielākā ekspozīcijas daļa atvēlēta tušas zīmējumiem, kuros īpaši spilgti izpaužas Romana Sutas virtuoza zīmētāja un pārdomātas kompozīcijas meistara talants.