Programmā:
• Literatūrzinātniskas etīdes un improvizācijas:
Maira Valtere. "No Klusajām sonetām līdz Sirds varai"
Maija Burima. "Sirds - dvēsele - gars Jāņa Akuratera un laikabiedru daiļradē"
Simona Sofija Valke. "Moriss Māterlinks un Jānis Akuraters - radošie dialogi"
• Dzeja no Jāņa Akuratera krājuma "Sirds varā". Lasa muzeja teātra pulciņa "Kolumbīne un Arlekīns" dalībnieki.
• Pirmatskaņojums - Gata Zvirgzdiņa, Jura Riekstiņa un Ginta Šteina dziesmas ar Jāņa Akuratera vārdiem dzied Ieva Akurātere.
"Es, bezjūtīgs pret labu, ļaunu, / Sirds varai sen jau atdevies," - tā dzejolī "Sirds varā" raksta Jānis Akuraters.
Tāpat - "Sirds varā" - viņš nosauc arī savu piekto dzeju grāmatu, kas iznāk 1911.gada nogalē "Dzirciemnieku" izdevumā.
Šogad kopš krājuma iznākšanas aprit 100 gadi, un dzejnieka 135.dzimšanas dienas vakars Jāņa Akuratera muzejā ir iecerēts "sirds varas" zīmē, jo, kā savulaik rakstīja Kārlis Krūza: "Sirds vara ir vienīgā, kurai padodas Akuraters. Sirds varā viņš atradies arvienu."
Dzejnieka jubilejas vakarā skanēs pirmatskaņojums - Ieva Akurātere dziedās dziesmas ar sava vectēva brāļa Jāņa Akuratera vārdiem. Dziesmu autori un aranžētāji ir Gatis Zvirgzdiņš, Juris Riekstiņš un Gints Šteins.
Muzeja teātra pulciņa "Kolumbīne un Arlekīns" dalībnieki runās dzeju no krājumā "Sirds varā", savukārt Maijas Burimas, Mairas Valteres un Simonas Sofijas Valkes literatūzinātniskās etīdes iepazīstinās klausītājus ar to kultūrvēsturisko kontekstu un poētisko stilu, kāds valdīja pirms 100 gadiem, kad tapa šis Jāņa Akuratera krājums.
Izrādās, krājums "Sirds varā" toreiz atklājis kādu pagriezienu dzejnieka pasaules izjūtā un izteiksmē. Smalkjūtīgi un precīzi to savulaik recenzijā aprakstījis Fricis Bārda: "Tā ir klusa, sirsnīga, dziļi patiesa un īsta dzeja, ko Akuraters šai nelielajā krājumiņā sniedz. Te nav nekā ārīga, kliedzoša, eksaltēta; nekur - dzīšanās pēc lēta efekta, nekur - nesaskaņas starp formu un saturu. Savā būtībā Akuraters te ir tas pats agrākais, tas pats straujais cīnītājs un dievu dēlu kareivis; saules, puķu un karstā asins viļņa, un mīlestības, un vaļības, un sapņu tveices skalds; bet tomēr ir kaut kas noticis, pirmā acumirklī lāgā neizmanāms, it kā paslēpts un aizplīvurots, bet toties dziļāk pašā būtībā iespiedies, kaut kas, kas pārvelk pār visu vieglu skumju plīvuri.
Gan dzejnieks ņemas sevi mierināt:
Tu saki: sen! Nē, viss tāpat, kā bijis,
Tā pati sirds, tas pats vēl liesmojums,
Tā pati saule, dzidrais debess jums, -
Tik laiks ir gadu skaitu pārmainījis.
Un tomēr nava vis tāpat, kā bijis. Un, gadu skaitu pārmainot, ir mainījusies arī sirds un viņas liesmojums, un arī saule un dzidrais debess jums (protams, tikai priekš šīs sirds). Kā vieglas, vieglas, tikko manāmas pirmās rudens trīsas iet caur šīm dziesmām maigi klusa, elēģiska rezignācija."
Pasākumu atbalsta: Rīgas dome, SIA "Lāči", SIA "Mediato Latvia".
Papildu informācija:
http://www.akurateramuzejs.lv
http://www.memorialiemuzeji.lv
