Kā šodien žurnālistiem preses konferencē teica kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V), Venēcijas mākslas biennāle ir viens no tiem mākslas forumiem, kur sevi cienošai Eiropas valstij ir jābūt pārstāvētai, lai parādītu ne tikai māksliniekus un viņu darbus, bet arī pārstāvētu valsti.
"Venēcijas mākslas biennāle ir vieta, kur sapulcējas kultūras tūristi no visas pasaules, un varbūt tieši šajā pasākumā cilvēkos, pateicoties pārstāvētajam mākslas darbam, radīsies interese par Latviju, un viņi būs ieinteresēti atbraukt un iepazīties ar Latviju," sacīja kultūras ministre.
Kultūras ministrijas izsludinātajam konkursam par Latvijas ekspozīcijas veidošanu 54.Venēcijas mākslas biennālē atsaucās pieci mākslinieki ar saviem projektiem. Kā informēja iepirkuma komisijas vadītājs Jānis Garjāns, šogad pirmo reizi mākslinieki Venēcijas mākslas biennālei tika meklēti ar iepirkuma procedūras palīdzību un viens no būtiskākajiem vērtēšanas kritērijiem bija projekta iekļaušanās budžetā.
Ēlerte stāstīja, ka valsts finansējums šajā gadā ir visu laiku mazākais, kāds Latvijai līdz šim ir bijis minētajam mērķim. Finansējums šogad ir 60 000 latu, kurā iekļautas arī izmaksas par telpu īri un menedžmentu. Savukārt Igaunijai valsts dotē 95 000 latu, bet Lietuvai - 102 000 latu. Līdz šim lielākais finansējums Latvijas māksliniekiem darbu veidošanai bija 150 000 latu 2001.gadā projekta "Burvju flauta" īstenošanai.
Kā pastāstīja konkursa uzvarētājs mākslinieks Kristaps Ģelzis, konkursa uzdevums bija ar savu māksliniecisko ieceri iekļauties 20 000 latu. Mākslinieks gatavoties 54.Venēcijas mākslas biennālei sāks februāra vidū, dodoties uz Venēciju, lai iepazīstos ar galerijas telpu, kas atvēlēta Latvijas mākslas demonstrēšanai.
Mākslinieks Venēcijas mākslas biennālē piedāvās vairākas lielformāta gleznas, kas tiks izstādītas fluoriscējošā gaismā.
"Savos darbos pievēršos lietām, kas mani pašu interesē un saista, kas šoreiz sakrita arī ar Venēcijas biennāles moto. Darbs tiks veidots aptuveni uz deviņu reiz divu metru liela formāta. Gleznojumos nebūs nekāda redzama satura, jo saturu piešķirs paši apmeklētāji. Savos darbos es nemēģinu izlikties par kaut ko, kas patiesībā neesmu, es daru to, ko izjūtu. Caur darbiem ar gaismu es spēju piespiest skatītāju ienākt manā vidē, kuru esmu mēģinājis uzburt," sacīja Ģelzis.
Mākslinieka ideja ir savos darbos atainot dienas gaitu, nodalot to trīs zonās - viens no darbiem būs rīts, kas ir cerību pilns, tādēļ darbs būs krāsains, otrs darbs būs diena, kas, savukārt, tiks atainota pelēkā krāsā, un tikai gleznojuma malās būs raibas un košas krāsas, bet dienas noslēgums būs vakars, kas atkal pārsteigs ar krāsu dažādību.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore un iepirkuma komisijas locekle Māra Lāce norādīja, ka ļoti svarīgs kritērijs bija, vai projektu varēs īstenot par atvēlēto naudu, taču galvenais bija projekta ideja un mākslinieka, kā arī iesaistīto personu spēja ideju realizēt.
Visi konkursam iesniegtie projekti bijuši interesanti un gandrīz visi tikuši sagatavoti ļoti augstā līmenī, kas savukārt padarījis grūtāku komisijas darbu, un ticis daudz diskutēts, taču rezultātā, domājams, ka izvēlēts interesants un labs projekts, atzīmēja LNMM direktore.
Biedrība "kim?" iesniedza mākslinieka Kaspara Podnieka izstādi "Drusti", biedrība "Biennāle 2005" iesniedza Kriša Salmaņa projektu "Ekstāze", biedrība "Laikmetīgās mākslas centrs" iesniedza mākslinieces Katrīnas Neiburgas projektu "Preses nams", kā arī tika iesniegts mākslinieka Leonarda Laganovska projekts "Facebook".
Kā atzina Lāce, konkursa uzvarētāja Ģelža projektā piesaista mākslinieciskās idejas un tēlainā valoda, kas uzrunā ikvienu skatītāju, neprasot papildu skaidrojumu. Arī Laganovska projekts "Facebook" bija ļoti interesants, tādēļ Lāce aicina mākslinieku šo ideju kādreiz īstenot.
Latvijas mākslinieki šajā nozīmīgajā pasākumā piedalās kopš 48.Venēcijas mākslas biennāles. "Lai mūs redzētu kuratori, ir svarīgi piedalīties šādos pasākumos. Pašsaprotami ir tas, ka ir jāpiedalās Venēcijas biennālē, jo mums ir ko rādīt," sacīja kultūras ministre. Arī LNMM direktore pauda, ka Latvijā ir daudzi labi mākslinieki un dalība Venēcijas biennālē ir valsts atbildība.
Kā ziņots, Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli notiek reizi divos gados un tiek uzskatīta par ievērojamāko notikumu starptautiskajā, profesionālajā vizuālās mākslas dzīvē. Tajā ar savām nacionālajām ekspozīcijām piedalās valstis no visas pasaules.
Latvija piedalās Venēcijas mākslas biennālēs kopš 1999.gada. Iepriekšējā Venēcijas mākslas biennālē 2009.gadā Latviju pārstāvēja mākslinieki Evelīna Deičmane un Miks Mitrēvics ar ekspozīciju "Trauslā daba".
54.Venēcijas mākslas biennāle norisināsies no šā gada 4.jūnija līdz 27.novembrim.
