2011. gada februārī un martā Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs rīkos Latvijas amatierteātru reģionālās skates "Gada izrāde 2010" piecos Latvijas plānošanas reģionos.
Vidzemes amatierteātri savu aizvadītās sezonas veikumu rādīs 12. un 13. martā Madonā.
Skates noslēgsies ar interesantāko iestudējumu parādi 2011. gada aprīlī.
Par Siguldas Tautas Teātra iestudējumu A. Upīša „Ziņģu Ješkas uzvara" stāsta Teātra zinātniece, Dr. art. Guna Zeltiņa:
"Andreja Upīša satīriskās komēdijas „Ziņģu Ješkas uzvara" iestudējums ir otrā izrāde pēc R. Blaumaņa „Skroderdienām Silmačos", kas tapusi atjaunotajā Siguldas Tautas teātra kolektīvā, un pirmais režisores Ārijas Liepiņas-Stūrnieces darbs ar šo ansambli. Rezultāts liecina par režisores rūpīgi pārdomātu un metodoloģiski izsvērtu – īpaši skatuves runas jomā- darbu ar kolektīvu, jo tapis dzīvs, saistošs iestudējums. Ā. Liepiņa-Stūrniece veiksmīgi koriģējusi komēdijas žanrisko ievirzi, mīkstinot autora aso satīrisko intonāciju, bet precīzi norādot uz pārsteidzošajām paralēlēm starp A. Upīša tēlotās un šodienas Latvijas realitātē notiekošo, cilvēku vājībām un netikumiem.
Izrādē pārliecinoši darbojas gan Siguldas teātra veterāni, gan mazāk pieredzējuši spēlētāji, un, pateicoties režisores pūliņiem, izteiktus kontrastus ansambļa sniegumā nemana. Organisku, pilnasinīgu raksturu radījis kolektīva ilggadējais aktieris Edgars Stučka vecsaimnieka Klūgas lomā. Par vienu no visdzīvākajiem, krāsainākajiem tēliem uzvedumā izvērties veiklās aprēķinātājas Lonijas Paceplītis raksturs, kam Inta Janule piešķīrusi gan spilgtu, efektīgu formu, gan apjomīgu saturu, kur veiksmīgi apvienotas šāda, īpaši mūsdienās izplatīta rakstura tipiskās un individuālās iezīmes. Gandrīz grūti noticēt, ka Ziņģu Ješkas lomas tēlotājam Aigaram Jakupānam tā ir viņa debija uz skatuves. Ješka šajā interpretācijā nav nesakarīgs dzērājs un plātīzeris, bet cilvēks, kas pakļāvies vieglās dzīves tīkotāju straumei un kuru tomēr vēl iespējams glābt un atgriezt cilvēka cienīgai dzīvei. Šajā humānajā aspektā es arī saskatu siguldiešu izrādes vēstījuma jēgu.
Iestudējumā ir vairāki kolorīti, atmiņā paliekoši raksturi, kā Ulda Baltruka barons Volfs, Andreja Baižas Skulte, Intas Kaķītes Klūgu mamma un citi. Šaurās finansiālās rocības apstākļos savu profesionālo pienesumu izrādei ir devuši māksliniece Anita Znutiņa- Šēve un komponists Valdis Zilveris. Katrā ziņā, iestudējumā viscaur ir jūtams Ārijas Liepiņas-Stūrnieces profesionālais tvēriens, kas izpaužas gan izrādes struktūrā un darbības organizācijā, gan raitajā temporitmā un kopējā skatuves kultūrā, ko jau novērtējuši šīs izrādes skatītāji."