Izstādē no Jura Cibuļa privātkolekcijas skatāmas vairāk nekā 400 ābeces un plakāti ar alfabētiem no visas pasaules (Tanzānijas, Panamas, Ugandas, Zimbabves, Indijas, Zviedrijas u. c.) dažādās valodās - gan latgaliešu un latviešu, gan krievu, angļu, albāņu, čerokī, persiešu, gruzīnu u. c. valodās, kā arī nedzirdīgajiem (latviešu un krievu) un neredzīgajiem jeb Braila rakstā (latviešu, lietuviešu, krievu, gruzīnu) izdotās ābeces.
Ne velti prātā nāk Raiņa dzejolis: "Kas visu izteic bez mēles? / Man saka: tā grāmata, / Ar viņu labākās spēles / Un mīļākā saruna...", jo šī izstāde ikvienu pārsteigs ar iepazīstamo valstu un valodu daudzumu, un ar ābeču autoru izdomu - te atrodami tādi brīnumi kā vismazākā ābece pasaulē angļu valodā, kas ir tikpat liela kā 1 ASV cents, runājošā ābece krievu un angļu valodā, kas nosauc burtus un vārdus, senēģiptiešu alfabēts, kas izlasāms uz papirusa un dvieļa, spāņu alfabēts uz sērkociņu kastītēm, ivrita alfabēts uz koka skaitīkļiem u.c.
Autors atzīst: "Ābecē kā ūdens pilienā atspoguļojas gan laikmeta prasības, gan tautas kultūras līmenis. Tā uzskatāmi rāda, kā kurai tautai strādā galva un kā tā domā par bērnu nākotni."
Pasaules ābeču izstādes autors Juris Cibuļs pats pārzina 20 valodas, ar ābeču kolekcionēšanu viņš aizraujas kopš studenta gadiem un ir savācis vairāk nekā 7000 ābeču no 210 zemēm 892 valodās. Toreiz sākt vākšanu viņu pamudināja pavisam nejauši izlasīta informācija žurnālā "Zvaigzne", kas šobrīd dzīvi aizrautīgu ir padarījusi ne tikai pašam autoram, bet arī izstāžu apmeklētājiem. Autora ābeču kolekcija nepārtraukti ceļo, tā eksponēta gan Latvijas muzejos, skolās, bibliotēkās, klubos, gan arī ārzemes - Krievijā, Grieķijā u.c.
Pirsskolas bērniem, skolēniem un studentiem ir iespēja pasaules ābeču izstādi iepazīt muzejpedagoģiskajā nodarbībā "Pašiem sava ābece". Jaunāko klašu skolēni muzeja nodarbības laikā mācīsies burtus no dažādu valodu ābecēm un varēs uzzināt citu zemju skolas tradīcijas u.tml. Vecāko klašu skolēni nodarbībā iepazīs vairāku pasaules valodu īpatnības un kultūras iezīmes, to savstarpējo mijiedarbību, radoši darbojoties, apceļos pasauli caur ābeci u.tml.
Tikšanās ar autoru Latgales Kultūrvēstures muzejā 5.februārī plkst.11:00 Ģimenes sestdienā. Juris Cibuļs stāstīs par valodu "brīnumiem" un tām bagātībām, kas rodamas skolēna pirmajā grāmatā, piemēram, aborigēnu djirbal valodā ir četras dzimtes - vīriešu, sieviešu, nekatrā un ēdamā, igauņu un angļu valodā lietvārda dzimtes nav, tāpat dzirdēsiet stāstus, kādā veidā autors ir ieguvis savā kolekcijā aizvien jaunas ābeces u. tml. Pasākuma laikā ikviens varēs mēģināt "ielocīt mēli" arī citās valodās.
Juris Cibuļs dzimis 1951.gada 6.decembrī Abrenes rajona Rekovas ciemā. Beidzis LVU Svešvalodu fakultāti (1975), iegūstot filologa, angļu valodas un literatūras pasniedzēja kvalifikāciju. Studijas turpinājis pedagoģijas vēsturē un teorijā LVU aspirantūrā (1984-1987).
Strādājis Balvu rajona Tilžas vidusskolā un Tilžas internātskolā par angļu valodas skolotāju (1975-1989). Bijis laikraksta "Skolotāju Avīze" pastāvīgais korespondents (1985-1990). Bijis LTF Balvu rajona nodaļas priekšsēdētājs (1989-1990), Balvu rajona Tautas deputātu padomes deputāts (1989-1992), ievēlēts par AP deputātu (1990), darbojies Ārlietu komisijā, Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, Latgales darba grupā. Strādājis LR Naturalizācijas pārvaldes Ārējo sakaru daļā (1994-2005), Tulkošanas un terminoloģijas centra ES un citu starptautisko tiesību aktu tulkošanas nodaļā par redaktoru (no 2005.gada aprīļa līdz 2009.gada 30.decembrim), bijis redaktors ar NATO darbību saistītu tiesību aktu tulkošanas nodaļā (no 2009.g.), kopš 2011.g. janvāra strādā Rīgas domē Ārlietu pārvaldes Starptautiskās sadarbības un koordinācijas nodaļā.
Ir vairāku mācību grāmatu autors un līdzautors - "Latgalīšu ābece (lementars)" (1992), "Ābece" (1996), "Burtu kamolītis" (1996), "Metodiskie ieteikumi darbam ar ābeci un darba burtnīcām" (1996), latgaliešu valodas mācība "Vasals!" (2003), sarakstījis arī grāmatas par valodām "Valodu brīnumainā pasaule" (2004), "Latgaliešu ābeces" (2009).
Regulāri publicē rakstus dažādos laikrakstos un krājumos latviešu, latgaliešu, krievu un angļu valodā un veic tulkojumus. Uzņemts ASV Nacionālajā ģeogrāfu biedrībā (1978), Pasaules verbālās agresijas biedrībā "Maledicta" (1995), biedrībā "Amici Linguarum" ("Valodu draugi" - 1995), ir Baškīrijas Kumertau rajona Šabagišas 8.gadīgās skolas Puškina muzeja goda loceklis (1989). 2000.gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.