Rīgā atklāta unikāla skulptūra "Rīgas torņu skaitītājs"

Zaļojošajā skvēriņā pie Hansabankas, kuru laiku pa laikam kāzu fotogrāfijām mēdz izvēlēties jaunie pāri, tagad omulīgi izstiepies kails vīriņš, iztiepies laikam būtu tas pieticīgākais apzīmējums, bet satraukumam nav pamata, nekādas nelegālas ekshibicionistiskas izpausmes banka nesponsorētu, viss ir legāli un zem mākslas štempeļa.

Darba autore ir māksliniece Olga Šilova. Savulaik daudz mazākos apmēros tapušais vīriņš tika apzīmēts ar vārdu – "Atpūtnieks", tad bankas izsludinātajā konkursā māksliniece piedāvāja darbu palielināt un izliet bronzā, šī ideja tad arī guva žūrijas atzinību. Jāpiebilst, ka komanda, kas lēma par skulptūras izveidi bija gana nopietna – radošu projektu vadītāja Agnita Vāvere no DDB aģentūras, Hansabankas toreizējā valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, arhitekts Andris Kronbergs, galeriste Ilze Žeivate un bankas ēkas arhitekts Viktors Valgums.

Oficiālā ceremonijā „ Torņu skaitītāju” vakar atklāja Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks un Hansabankas valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš. Atbalstu skulptūras idejai savulaik sniedza 66 pasākuma viesi, gan juridiskas, gan fiziskas personas, kas skulptūras atklāšanā saņēma Pateicības rakstus no Hansabankas un Rīgas domes.

Pie naudas skaitīšanas iestādes „Torņu skaitītājs” iecerēts kā atgādinājums par citiem skaitīšanas veidiem un naudā nemērāmiem saskaitāmajiem, jo kāpēc, lai kādā saulainā dienā neapsēstos Daugavas malā un neskaitot minūtes, kas tiek atrautas darbam, nepaskaitītu torņus vai mākoņus, tāpat vien bez īpaša iemesla, vienkārši, lai pārliecinātos, ka ar Rīgas torņiem un debesīm viss pa vecam un mainībā.

Plastilīna cilvēciņam līdzīgais, vairāk kā trīsarpus metru augstais tēls, krāsainu bantīšu apsiets. Visticamāk, ka tas ātri vien kļūs par bērnu iecienītu rāpaļājamobjektu, viņā ir kaut kas sirsnīgs. Viļņveida līnijas, kas stiepjas vienlīdz horizontāli un vertikāli, padara figūru plastisku un ritmisku. Mazliet slīpā novietojuma dēļ gan viņu gribas drīzāk nosaukt par „torņu šķielētāju”. Kā zināms, vienatnē romantikas jau gan tā paknapāk, tādēļ nav brīnums, ka vakara gaitā bieži atskan doma, ka būtu jāuzceļ viņam turpat blakus draudzene, nerunājot nemaz par garāmejot dzirdētu, praktiski domājoša latvieša nopietni domātu izteikumu, ka vietas tak vēl daudz, visu ko tur blakus varētu sacelt (domātas skulptūras) – nu, ja mākslu sāk kā mūsdienu arhitektūru likt blokos pēc vietas taupīšanas principa, tad tā jau ir diagnoze. Bet nesteigsimies notikumiem priekšā, pagaidām „Torņu skaitītājs” viens bauda rudenīgo Rīgas ainavu.