Cilvēks izsenis mācījies iegūt sev iztikas līdzekļus no dabas. Sākotnēji pārtikdams no zivīm, medījumiem un iegūtiem augiem - ēdamām saknēm, stiebriem, ogām un riekstiem, vēlāk iemācoties apstrādāt zemi un pieradināt lopus, iegūt sev pārtiku naturālā saimniecībā. Tāda saimniecība bez lielām, ievērojamām izmaiņām mūsdienu Latvijas teritorijā pastāvēja no 1. gadu tūkstoša pirms Kristus līdz pat 20. gs. sākumam.
Kāds bija latviešu zemnieka uzturs naturālās saimniecības laikā? Vai latvietis spēja sevi nodrošināt ar pārtiku? Ko zemnieks pirka un ko audzēja pats? Kad sāka audzēt kartupeli, gurķi un salātus? Ko zemnieks zināja par kafiju un kas bija "gardēdiens?"
Līdz maija beigām cikla "Tikšanās pilī" ietvaros paredzēti seši pasākumi: 30.janvārī, 20.februārī, 27.februārī, 27.martā, 17.aprīlī un 29.maijā.
Muzeja speciālisti tajos padziļināti iepazīstinās ar dažādām vēsturiskām tēmām gan stāstot, gan rādot priekšmetus un citu vizuālo materiālu no ikdienā nepieejamām muzeja kolekcijām, kā arī atbildēs uz dalībnieku jautājumiem.
Plānoties pasākumi
20.februārī muzeja līdzstrādnieks Toms Ķikuts runās par aktuālo emigrācijas tēmu - "Pirms Īrijas bija..., jeb latviešu pārceļošana uz Iekškrieviju 19. gs. 1. pusē un 20. gs. sākumā".
27.februārī Etnogrāfijas nodaļas speciāliste Inita Heinola interesentus iepazīstinās ar latviešu "cimdiem, zeķēm, zābaciņiem".
27.martā Numismātikas nodaļas speciāliste Anda Ozoliņa dalīsies savās atziņās un pētījumos par "Sievietes tēlu naudas zīmēs".
17.aprīlī Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Ilze Ziņģīte runās par rotāšanos - "Mirdzēja saktas, vizēja krelles".
29.maijā Numismātikas krājuma vadītāja Kristīne Ducmane stāstīs par Rīgas feniņu, kam šogad 800 gadu jubileja - "Rīgas naudai - 800".
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Kopš dibināšanas 1869. gadā, muzejs ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u. c. Latvijas vēstures liecības. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. LNVM nodaļas ir Āraišu arheoloģiskais muzejparks un "Dauderi".
