Helda dzeja balstīta kādā gaistoši netveramā, maģiskā realitātē, kurai tomēr nekļūdīgi pakārtota ik zilbe. Skaņu saaudums bieži šķiet primārs pār vārdiem, un vārdu jēdzieniskā nozīme paklausīgi pārveidojas kāda kopīga virsuzdevuma apjausmā un saaužas rezignētā nospriegotā sev pašam neuzdoto jautājumu ielenkumā, kuru kopsumma ved dziļāk un nav tverama savādāk kā ja nu pēc mūžseniem šamaņu vai vizuālās mākslas principiem.
Dzejnieks, dramaturgs un aktieris Juris Helds dzimis 20.07.1942, dzīvo Valmierā un latviešu lasītājiem jau dāvājis dzejas krājumus „Naktsputna testaments" (1977), „Sirmās atslēgas" (1980), „Atmiņas lauskas" (1987), „Absinta laiks" (1994), „Uz aizmūžiem" (2000), „Lombards" (2003) un „Septiņi putni pār ceturtdienu" (2007).
Dažādus iestudējumus, publikācijas un godalgas pieredzējušas arī Helda sarakstītās lugas: „Aplausi mušām", „Spēle", „Realitātes joks", „Sapnis", „Nomales bildīte", „Miglas bērni", „Lūcijas diena", „Pēdējais vilks" un daudzi viencēlieni. Vairākas dziesmas ar Helda tekstiem komponējis Imants Kalniņš.
Pasākumu rīko Austras biedrība, folkmūziķu organizācija, sadarbībā ar Saules muzeju, kura kolekcijā ir ap 400 dažādu saules skulptūru no dažādām pasaules malām. Dzejas vakari muzejā notiek katru otrdienu – 8. februārī klausītājus aicina jaunās dzejnieces dvīņumāsas Agnese un Madara Rutkēvičas.
Bet Saules muzeja dziesmu vakari sākot ar februāri pārcelti uz trešdienām plkst. 18:00, kad uz tikšanos klausītājus ielūdz dziesminieki. Pēc pasākumiem neliela parunāšanās. Silta tēja garantēta, groziņi vienmēr gaidīti.
Ieeja brīva, ziedojumi brīvprātīgi.
Foto: Juris Helds, autors Jāzeps Danovskis
