Irina Hakamada politiku apskata līdzīgā skatījumā un asprātīgi dalās savā pieredzē par to, kas jāzina, lai spēlētu politiskajā teātrī. Politiķim it sevišķi ir nepieciešami zināt noteikumus un visus trikus, lai viņu uztvertu tā, kā viņš vēlētos tikt uztverts. Nozīme ir katram sīkumam, žestam, ja esi skatītāju priekšā, runā no tribīnes, vēlies tikt sadzirdēts, saprasts utt.
Autore asprātīgi apraksta savu pieredzi un mācību procesu slepenajās zinībās par kurām cilvēkiem no malas nav ne jausmas. Tas viss Krievijas dīvainību kontekstā un ar uzsvaru, ka Irina Hakamada bija viena no retajām sievietēm politiķēm Kremļa „zēnu klubā”, kas ļoti spītīgi turas pie vecajiem uzskatiem, ka vara nav sieviešu joma.
Politiķu dīvainības un politisko procesu nereti absurdā loģika tiek pasniegta kā fenomens pats par sevi, bez īpašas tiesāšanas un personīgo rēķinu kārtošanas. Var uzzināt kāpēc, piemēram, Putins kameru priekšā ieņem vienu konkrētu pozu, kādu efektu var panākt ar tādu vai citādu balss tembru, kādu iespaidu skatītājos izsauc tāds vai cits apģērbs un neskaitāmus citus iekšējās virtuves noslēpumus.
Grāmata piedāvā mazliet citādu skatījumu, kas kontrastē ar ierasto viedokli, ka politiķi neko nedara, tikai audzē taukus un peldas šampanietī. Ja kāds to arī dara, tad cena, spriežot pēc šīs grāmatas, ir visai augsta un slodze - gandrīz pārcilvēciska.
Kopumā ļoti oriģināls un dzīvelīgas ironijas pilns darbs, kas varētu būt interesants ne tikai tiem, kas interesējas par politiku, jo politika šeit kalpo tikai kā skatuve, uzmanības centrā ir lomas un to izpildītāji. Irinas Hakamadas novērojumi šokē, izglīto un bieži liek skaļā balsī smieties.
Izdevējs: Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 2007
Mājas lapa: www.zvaigzne.lv
