Jānis Anspoks dzimis 1967.gadā Madonā. 1999.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas restaurācijas nodaļu. Pēc akadēmijas beigšanas aktīvi nodevies restaurēšanas darbiem. Veicis ikonu konservāciju un restaurāciju Rīgas Grebenščikova vecticībnieku baznīcas draudzē, mākslinieka Jāņa Mitrēvica freskas konservāciju Jūrmalā, Mazās Ģildes Lielās zāles gleznoto pilsētu panorāmu un amata ģerboņu restaurāciju, rekonstruējis divu ainavu gleznojumu no melnbaltām fotogrāfijām Mazās Ģildes foajē, kā arī restaurējis mākslinieka Anša Cīruļa divu sienu freskas Dzintaru koncertzālē Jūrmalā.
Mākslinieks restaurējis arī epitāfiju Gustaff Johan von Albedüll Doma baznīcā Rīgā, izpētījis un restaurējis Gustava Šķiltera trīs ciļņus, bareljefus „Pūt vējiņi", „Saules meitas" un „Sērdienīte" Berga bazārā Rīgā, restaurējis koka parketa grīdas imitāciju franču kultūras centrā Rīgā, Augusta Annusa „Kristus svētī bērnus" Dalbes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, mākslinieka Hermaņa Grīnberga gleznoto griestu plafonu Rīgas kinoteātrī, mākslinieka Caunes gleznu „Cīņa ar Bermontiešiem" Latvijas Kara muzejā, mākslinieka Hermaņa Grīnberga gleznoto „Versaļas dārzi" Sarkanajā zālē Rīgas kinoteātrī, kā arī Viļņas vecticībnieku draudzes baznīcas altārgleznu.
„Gaismu un ēnu saspēle, dzīves ritms no saullēkta līdz saules norietam, kāpinātas emocijas, miers, stabilitāte, formas meklējumi plaknē, izbrīns par to, kā viss plūst un mainās, pārveidojas, apgūto prasmju un ārējo iespaidu realizācija caur gleznu un krāsām - tas ir tas, kas rosina un atbrīvo," saka mākslinieks.
Izstāde Valmieras muzeja Izstāžu namā būs apskatāma līdz 5.martam.