Ziemsvētku kartīšu izstāde Andrejsalā

Autori, kuru darbi redzami izstādē: Kristians Brekte, Linards Kulless, Krišjānis Rijnieks, Raivis Puriņš, Maija Kurševa, Elmy (Elmārs Lodiņš), Madara Makare, Patricija Brekte, Uģis Bērziņš, Edgars Kļaviņš, Sabīne Vekmane, Kārlis Ādminis, Kristi Aivare un Anrī Kalnieks.

Šīs kartiņas nav tapušas mokošās nakts stundās (vismaz lielākā daļa), bet kā iespējams pārliecināties fotogrāfijās, kurās fiksēta kartiņu tapšana, gana jautrā kopīgā pasākumā, māksliniekiem pie vienota galda rosoties un eksperimentējot ar iedejām un materiāliem.

Gaisā vēl pat nesmaržo pēc sniega, kur nu vēl pēc Ziemsvētkiem, tomēr ņemot vērā, pēdējā brīža neziņu, ko, kam un kā atrast, iespējams ir prātīgi padomāt par to, ko dāvināt savlaikus. Tā nu izstādē aplūkojamas gandrīz sešdesmit kartiņas, kas varētu rosināt arī skatītāju iztēli. Gleznojumi, kolāžas, zīmējumi, visi veidi, kā domu iespējams uzdabūt uz plaknes. Un ne tikai plaknes. Arī telpiski.

Audumu apdrukas imitācija. Zelts, rozes un dzeja, rindas, kas atspīd gaismās tā, ka jāmeklē īpašs leņķis, lai tās salasītu, bet nav jau svarīgi, jo kas gan lasa svešas vēstules? Gana savdabīgas variācijas, mazliet ironizējot par savulaik padomju laikā populārām kartiņām ar lellēm un Ziemsvētku vecīšu figūriņām, šeit sarkanzaļganos toņos, kur līdzās vecajām lellēm arī bārbijas un supermena hibrīdi.

Tāpat atsauces uz „sniega bumbām” – tām, kuras sakratot, mākslīgais sniedziņš pārklāj kādu ainavu. Šoreiz variācijas zem mazliet citiem kupoliem paslēpjot ziemeļbriežu figūriņas. Šī nu ir tāda pamatīga izmēra taustāma kartiņa. Arī fotogalerija veltīta šiem pašiem ziemeļbriedīšiem, kas uztupināti uz plastmasas pudeļu korķiem, tukšām vai sarkana šķidruma pildītām, kas izliktas rindās uz grīdas, ar tām gar un pār staigājošu Ziemsvētku vecīti, kurš gan jāteic nav nekāda populārā še redzamo kartiņu figūra. Daļa fotogrāfiju veltīta arī Andrejsalas ainavai, nosacīti iezīmējot tās aprises, dažādās noskaņās un gadalaikos.

Atrodamas arī kartiņas ar humoristisku ironiju vai vienkārši mīļu smaidu. Piemēram, kartiņa ar egļu celmiem, kur komiksa runas mākonītis no celma „mutes” velta visiem priecīgus svētkus! Vai kāda darbiņš, kurā redzama teju apokaliptiska aina (noskaņas: globālā sasilšana tuvojas) ar sarkanzilu sauli un laukiem, kam pāri salipināti želejkonfekšu dinozauri.

Pieņemot, ka Ziemsvētki vēl kādu laiku pienāks tradicionāli pelēkbaltā veidā, ikviens aicināts atrast savu īpašo noskaņu, krāsainu un košu vai pieklusinātos toņos ieturētu, ārpus tradicionāli nez kāpēc pieņemtā sarkani-zaļi-baltā stereotipa.


Ingrīda Ivane