Mirklis jēdzieniski neliecina par mūžību, bet par tā īpašību izgaist atmiņās, sajūtās, pārklājoties ar citu pieredzi, izpratni par pārdzīvoto un notikušo. Nav iespējams runāt par konstantām emocijām, jo katrs laika attālinājums no pārdzīvotā ir proporcionāls gaistošā paātrinājumam. Gleznotājas Zanes Balodes gleznas ir kā lietu, kam piemīt īpašība "gaistošs", saglabāšana. Saglabāšanu veidojot kā trauslu parādību, kas ikdienā pakļauta laika korozijai.
Izstāde "Gaistošs" ir stāsts par pilsētām, ielām, kuras pārklāj viegls miglas tills, kas šķietami tūliņ vējā var sakustēties, izmainot pārdzīvojumu. "Šis ir manas dzīves stāsts par spēju tvert visu skaisto un trauslo, kas atrodas mums apkārt. Par mirkļa burvību - spēju to sajust, izbaudīt un noturēt. Nav nozīmes vietai un laikam, bet gan sajūtām, kas veido mūsu dzīves kvalitāti. Skatītājam vēlos sniegt iespēju sajust, izbaudīt un noturēt katram savu īpašo mirkli", saka Zane Balode.
Zanes Balodes izstāde "Gaistošs" apskatāma galerijā "Wheels and Pictures" Rīgā, Brīvības ielā 40 katru darbdienu no pulksten 11:00 līdz 19:00 un sestdienās no pulksten 12:00 līdz 16:00.
Zane Balode (1983) profesionālo izglītību aizsāka Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1995-2003), turpinot izglītoties Latvijas Mākslas akadēmijā, Glezniecības apakšnozarē, un 2010.gadā iegūstot maģistra grādu mākslā. Paralēli studijām Latvijā māksliniece attīstīja gleznošanas prasmes Universidade do Porto, Faculdade de Bellas Artes (2005, Portugāle), kas ir svarīgs posms Zanes Balodes rokraksta evolūcijā. Ar šo laiku viņas glezniecībā sāka dominēt pilsētas ainavas žanrs, iegūstot brīvāku triepiena raksturu.
Katra mākslinieces nākamā personālizstāde izvērtās par jaunu tehnisku un estētisko kvalitāšu eksperimentu. Pēc atgriešanās no starptautiskā plenēra "No Melnās jūras līdz Baltijas jūrai"(2008), Krimā, māksliniece aizvien vairāk pievērsās nokrāsu niansēm, kam par iedvesmas vadmotīvu kalpoja Ukrainā gleznotā pilsēta, kas patstāvīgi bija ievīta miglā, noslēdzot viņas silto periodu glezniecībā un pieklusinot tēloto objektu apjomus. Migla sāka apvīt jebkuru tēloto pilsētas saktu, vienalga, vai tā būtu Rīga vai Parīze - viņas sfumato skatījums ir kļuvis par atpazīšanas zīmi. Krāsu palete palika aizvien vēsāka, ienesot gaisīgākas, vieglākas un smalki niansētākas krāsu gammas.
