Ir labi zināms, ka daudzi latvieši, kas lika pamatus daudzām profesionālās mākslās nozarēm Latvijā, ieguva izglītību Sanktpēterburgā. Jaunlatvietis Krišjānis Valdemārs, kurš nodibinājis 11 jūrskolas, no kurām 10 atradās Latvijas teritorijā, bija ievērojams Krievijas impērijas finanšu ministrijas ierēdnis. Viņš ir izstrādājis kuģu navigācijas plānu Krievijā. Dziesmu "Dievs, svētī Latviju", kas vēlāk kļuva par Latvijas valsts himnu, Kārlis Baumanis arī ir sacerējis Pēterburgā. Turpat 1915. gadā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas atbalstu tika pabeigts pirmā akadēmiskā "Latvju dainu" izdevums.
Daudzi pēterburdzieši veicināja ne tikai sociālo un ekonomisko attīstību, bet arī kultūras dzīvi Rīgā. Daudziem krievu inteliģences pārstāvjiem Latvijas galvaspilsēta kļuva par otro dzimteni laikposmā starp diviem pasaules kariem. Rīgā darbojās arī mākslinieki Nikolajs Bogdanovs-Beļskis un Sergejs Vinogradovs. Ar Rīgu ļoti ciešā veidā ir savijies vienas no slavenākajām krievu baleta mākslinieču, Aleksandras Fjodorovas liktenis, kuru uzskata par vienu no Latvijas baleta pamatlicējām. Apprecējusies ar latviešu diplomātu Aleksandru Birznieku, 1927. gadā uz Rīgu pārcēlās slavenā balerīna Jeļena Tangijeva-Birzniece.
Izstādes stendi stāsta par daudziem ievērojamiem latviešu un krievu kultūras darbiniekiem, ka piemēram, Ivanu Krilovu, Vilhelmu Purvīti, Jāzepu Vītolu, Mihailu Eizenšteinu, Valentīnu Pikuli un citiem, kuru dzīve un darbība ir saistīta ar Rīgu un Sanktpēterburgu. Uz ekspozīcijas atklāšanu ir aicināti Krišjāņa Barona un Jāņa Rozentāla radinieki.
Apmeklētājiem izstāde tiks atklāta, sākot no plkst. 16.00.