Salonā "Māksla" skatāma mākslinieces Ingas Jurovas izstāde "Lapzemes dārzi''

Bet telpas ļoti gaišas un interjers ļoti uzrunājošs. Šis nav Vecrīgas pagrabs, ar viduslaiku velvēm, bet tāpat gana labi rada mākslai tik ļoti vajadzīgo “undergraunda“ efektu.

Izstādes atklāšanā tauta vidējais vecums un vecāks. Galerijas direktore platīnblondos aicina apsēsties. Māksliniece jauna un sprigana. Pat spēj nedaudz paflirtēt ar mani.

Apstaigāju gleznas. Autore pārsteidz ar to, ka nav kārtējā superkoncepcija. Bet ir tik, it kā, primitīvais izstādes motīvs. Vienkāršs bez gala, bet vienlaikus skaidri nolasāms, kas ir pats galvenais. Ir iegūts kontakts starp skatītāju un autori.

Lapzemes dārzi? Nosvērtība, pat svinīgums, harmonija. Daži darbi ir kā mozaīkas, sastāvoši no mazākiem darbiņiem, kas tikai kopā esot veido vienotu saistību. Augi, tikai bioloģija. Var just sievieti, autori. Vesela darbu sērija veltīta “Magonei”. Piekrītu, magonei ir ļoti interesanta forma un idejiski šis augs arī ir kaisles, pazudināmības un pārejas simbols. Magone ir augs, kas klāj tagadējo Sommu, Pirmā pasaules kara kaujas laukus. Magone ir vielas, kas rada neapturamu atkarību, māte. Magone ir sarkana un kaislīga. Magone ir tik kontrastējoša ar Lapzemi, aukstu un ledainu. Bet tur jau tas knifs, mēs ziemeļnieki esam karstāki nekā visi “latīņi” kopā ņemti, kad iedzeram un … .

Tad aicināts, priekšā iznāk Ingas pasniedzējs Jurjāns. Kā vienmēr jautrs un ar savu studenta cepurīti, šoreiz bez cigāra, pīpēšanas likums.

“Nav ierastas bildes … . Kad viņa emigrē. Vientulībā un atšķirtībā viņa tikai attīstās. Ja vēl būtu iespēja nosūtīt uz Sibīriju, viņu turp vajadzētu nosūtīt. Nu ne lopu vagonā, bet komfortablā vagonā. Jo, cilvēki tur ir labi un viss būtu kārtībā … . Galerijā Bastejā bija ļoti laba izstāde, šeit jau otrā. Puķes labi izskatās un arī Tu. Dzīvē viss ir kopā,” Ingu uzrunā pasniedzējs Jurjāns.

Galerijas pārstāve, laikam nesapratusi Jurjāna humoru, atvainojās visiem – Mākslinieks ir jokdaris. Tas gan bija smieklīgi.

Autore pati smaida un velta mums visiem prieka starus.

Darbi ir tapuši Zviedrijas Lapzemē. Tur ir kalni, ezeri un fantastiska daba. Kas ir šeit, tas ir tapis no turienes iespaidiem.

Kādēļ šāds nosaukums izstādei? “Dārzs man šķiet ir kultivēts, ne dabīgs. Es esmu ievākusi mākslas ražu no Lapzemes iespaidiem un sastādījusi savā dārzā un tagad tas ir mans Lapzemes dārzs … . Iebaudiet vīnu, apskatiet un iebaudiet māksliniecisko galdu. Tā ir atsevišķa izstāde,” klātesošos uzrunā māksliniece Inga.

O jā, kompozīcija tiešām laba, beidzot normāla atklāšana arī ar labu galdu. Kaņepjmaizites, ai, ai, kāda mums slidena tematika.

Ļoti laba izstāde, kā mans fotogrāfs teica – “Beidzot nav kārtēja “augstā māksla”, bet patīkama, skaidra un uzrunājoša izstāde.”

Daba ārstē un arī kaņepes, tikai visu ar mēru.