Juris Zvirgzdiņš (1941) jo plaši zināms kā bērnu rakstnieks un Tobiasa tēvs. Pieaugušos lasītājus Maestro lutina reti, tomēr literatūras gardēžu cienīti ir gan Zvirgzdiņa īsprozas krājumi, gan viņa romāns "Fon Mērkatces kunga memuāri", gan kopdarbs ar Vladi un Lienīti Spārēm "Odu laiks".
"Atgriešanās Itakā" ir rakstnieka jaunāko stāstu krājums. Grāmatā apkopoti deviņi no pēdējos gados tapušiem prozas darbiem — stāsti par atgriešanos katram savā Itakā pēc dzīves garuma klaiņojumiem pasauļu maldu dārzos.
Par autoru
Vents Zvaigzne, žurnāla "Ilustrētā Zinātne" galvenais redaktors:
"Juris Zvirgzdiņš ir eksāmens gara modrībai - viņa fantāzijas pavērsieni mēdz būt tikpat negaidīti kā spēļu lācīša Tobiasa izlēkšana no rakstnieka kabatas. Ja aiz kultūrcitātu biruma un rotaļām ar vēsturi, valodām un stiliem spēj saskatīt Jura šķelmīgo, dzīvesgudro smaidu un negrozāmu cieņu pret cilvēkam doto izvēles brīvību, eksāmenu esi izturējis."
Jānis Rokpelnis, no topošās turpinājumgrāmatas "Rīgas iedzimtie":
Kazas un Putnu dārza ērā, starp tiem, kuri sistemātiski neganījās, nedz lidinājās šajās kultūrteiksmās, Juris Zvirgzdiņš nebija plaši daudzināts. Piesaukts tika Maestro. Kā pareizi jāizrunā Džoņa Apdaika romāna nosaukums – Kentaurs vai Centaurs? Maestro esot teicis tā un tā. Neapstrīdams soģis. [..]
[..] Pirmīt detalizēti izvērtēju Salatēva pazīmes Jura veidolā. Pietrūkst vienīgi dūšīguma, korpulentuma, kas viņam piemitis gan zēnībā, gan kumeļa gados. Nu viņa stāvs un vaigs ar brūnviedām acīm ir tāds kā vienkāršam Bībeles pravietim. Sejas pantus Juris sliecas skaidrot ar varbūtējiem Bauskas somugru krieviņu jeb votu senčiem, šādējādi piepulcējoties kolēģiem Jānim Pliekšānam un Dzintaram Sodumam. Vēl šobaltdien Bauskā esot sastopami vīri, kas gluži līdzīgi Jura tēvam, kurā Juris ir atsities.
[..] Spilgtie bērnības iespaidi? Pats briesmīgākais pārdzīvojums visā mūžā: vilcienā iekāpj vīri ar novārītu vēžu nešļavu un vienu lielu, melnu un dzīvu labestīgi sniedz puisēnam paspēlēties. Nu šīs dēmoniskās šausmas no Jura vairs neatstājas.
[..] ...par nedziedināmu grāmatnieku izvērties jau mazotnē. 1946. gadā no Mārupītes izzvejoja Vasīlija Jana „Čingizhanu" un „Viduslaiku vēsturi" bez vākiem un autora (he, nodomāju, vēsture taču ir fantāzijas žanrs, tāpēc nav ne mazāko šaubu, ka šo grāmatu sacerējušas Mārupītes fantastiskās vāravas). Bērnības bibliogrāfijā ietilpst arī 40 Vollesi un 15 Fantomasi, Lips Tuliāns.
Konsekvents torņakalnietis. Bet Kaza tak dimdēja centrā! – Nu, tā sagadījās, nejauši ienācu, pie galdiņa sēdēja Ņurbulis un gleznotājs Juris Tīfentāls, piesēdos līdzās. Tā arī nosēdēju astoņus gadus līdz Kazas slēgšanai. Tur un bibliotēkās. -- Bet kā tad ar pavārdu Maestro? Nezinu, kā tas radās, visai vienaldzīgi man atbild Maestro I...
