Kas tas ir par karnevālu bez maskām? Pārsvarā dominē tās, kuras nosedz seju, atstājot vien viltīgas acis un pa reizei atklātas lūpas, kuras tevi uzrunā un liek minēt - vai es šo personu pazīstu vai nē? Venēcijas karnevāla laikā ļaudis maskās tērpjas pat tad, kad dodas vakariņot. Pilnīgā inkognito. Tieši tāpat darīja arī Rīgā, trūkumus un ieguvumus jūtot visu vakara/nakts/rīta laiku. Tomēr tas nebūt nebija svarīgi – nereti tevi noķer pavisam nezināms grupējums, pievelk cieši klāt un iemūžina neskaitāmās bildēs. Jo tērpi ir krāšņi un ieintriģējoši. Pikanti un pavedinoši, lai neteiktu vairāk. Ja nereti citus gadus viss ir spīdīgs, smieklīgs, pārsteidzošs vai varbūt vulgārs, tad šogad – augstu paceltu galvu un ar piemiegtu aci cilvēkam, kuru tu redzi pirmo reizi un, iespējams, nekad neredzēsi. Vai arī nepazīsi. Maksimāla pārdrošība un atļauta vaļība.
Venēcijas baltās sejas, Kubrika "Eyes wide shut" līkdeguņi, Riodežaneiro sambas dejotājas, Zorro tipa maskas ar spalvām un bez. Arābu influences, franču žandarmi un alvas zaldātiņi, protams, pa kādam mūkam un mācītājam, kurš vienmēr uzrodas ballītes vidū. Tiek turēti īkšķi, lai sagaidītu gadskārtējos viesus – kādu ierēdni no "Советская Армия" vai "Latvijas Valsts Policija", prezervatīvu vai lateksa cimdu "ezi" un neatņemamo karnevāla sastāvdaļu – cietumnieku! Militāristi un eži parādās jau vakara sākumā, un cietumnieks, kaut arī vēlu, tomēr ierodas! Pa vidu tam arī mazs krokodils, kārtējie, no konteksta izrautie treniņtērpi un pa pārim spožu televizoru. Un tagad to visu – reizināt piecdesmit.
Kas tas par karnevālu bez pārsteigumiem? Viens no tiem – Kazanovas orķestra uzstāšanās 3.stāvā, kamēr vakars tikai uzņem apgriezienus. Modernais orķestris ar vairāk kā diviem dučiem dalībnieku + ģitāras, popmūzikas bungu komplekts un balti dejotāji starp pultīm. Repertuārā – melodijas, sākot no "Ну, погоди!" līdz "System of a Down – Radio Video", no "Feeling Good" līdz, šķiet, "Jesus Christ Superstar". Kā atzinās neskaitāmi apmeklētāji, šāds moderni simfonisks uznāciens karnevālā nav redzēts, vai arī, ja ir, tad pārāk sen. Un, neraugoties uz maisošajiem deju trokšņiem, sniegums kvalitatīvi pievilcīgs!
Otrs neredzēts fakts risinājās klusajā auditorijā, kur, starp Improvizācijas teātra sesijām uz mirkli klausītāju priekšā nostājās Veselības ministrijas pārstāvis Matīss Šteinerts, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar jauniem pārstrādātiem likumdošanas punktiem. Galvenais no tiem – oficiāla "laišana pa kreisi" vai klīniskā prostitūcija, kuru var izrakstīt ģimenes ārsts, ja pāris nespēj vienoties par seksu vai arī tās nav bijis attiecīgu skaitu kalendāro dienu vai citu iemeslu dēļ. Plāns ir saglābt laulības, neļaujot šādai miesiskai kārei tās iznīcināt. Šteinerta jaunskungs bija gatavs uzklausīt visus priekšlikumus, lai cik noraidoši un uzbrūkoši tie arī būtu, pie reizes sniedzot iespēju uzzināt vairāk, nosūtot epastu ar jautājumiem uz sabiedribasveseliba@vm.gov.lv. Pieejamas arī konsultācijas.*
Kas tas par karnevālu bez mūzikas? Par dzīvajām uzstāšanām, protams, rūpējās pirmā stāva zāle. Vakaru iesāka Nepilngadīgā Anna un Mango. To uzkarsēja un pārtvēra LKA iemītnieki "Gapoljeri", tērpušies ekstra spīdīgos, transvestītu tērpos kā varoņi no "The Adventures of Priscilla, Queen of the Desert". Lieliski nostrādā Kristiāna Kareļina dziedātās dziesmas par bikšu priekšām un citām ikdienišķām lietām. Pēcāk un, par nelaimi, tomēr pārāk ātri karnevāla kulmināciju ap vieniem sasniedza "Samba de Riga", kur, kā vienmēr viss ducis dalībnieku iegāja publikā un nobungoja klausītājus beigtus. Otrā daļa risinājās uz skatuves – tikpat karnevāliski un traki.
Vēlāk bija mānāms, ka publika jau daļēji bija nogurusi vai arī augšstāvi piedāvāja lieliskas kvalitātes sniegumu. Gvido Linga vēl kliedza savus "Vējā" un šaubīgo autortiesību gabalu "Gan", tomēr "Inokentijs Mārpls", neskatoties uz atraktīvajiem skatuves dejotājiem, nespēja savākt pat pusi no publikas, ko ietilpināt zālē. "Mežonīgais Rieksts" jau bija diezgan reti apmeklēts, tomēr reizē ar viņu iedzeramo dziesmu "Es maziņš tārpiņš kukainīt's" glāzes pacēla arī pāris apmeklētāju.
Kas tas par karnevālu bez dejām? Lielā skatuve izrādījās tikai daļēji apmeklēta, iespējams, tādēļ, ka otrā un trešā stāva diskotēkas sevi pierādīja kā vēl nekad. Tiešām – ļoti labs sniegums. sākot ar Rasola stilu miksēšanu, "STURM" ārkārtīgi labo, pārsteidzošo, zaļā necaurredzamā dūmu mutulī tērpto auditoriju, Dubstep.lv enerģisko kratīšanu un pat Valda Meldera "Radio Skonto" stūrīti, kas jau ir kā tradīcija. Tik pat liela tradīcija kā viņa baltais uzvalks. Grūti izdalīt dīdžejus vai māksliniekus atsevišķi, jo kopā tas viss bija kā labs piedzīvojums, neskatoties uz auditoriju, kurā esi.
Lai nu kā – spēcīgas deju zāles neļāva cilvēkiem kāpt zemāk. Tāpat arī bāri, kuri kā vienmēr situējās augšējos stāvos, tāpat arī ēdamvietas. Dāmas nokāpa līdz karnevāla klasiskajai atrakcijai – kailajam modelim un atkal izrādījās tik sajūsminātas, ka bija gatavas atgriezties augšējo stāvu hallēs un Brazīlijas/Tehno/House/Džanglīša mūzikas ritmos ar jaunu sparu. Karnevāla krāšņumā tērptajām būtnēm, protams, sekoja arī kungi. Līdz ar to – pustukša lielā zāle un elektrības problēmas pēdējā stāvā pārslodzes dēļ. Viss pa smuko. Un tā – līdz nākošajam gadam.
* Matīsa Šteinerta mikrolekcija ar pāris auditorijas kolēģu maskētu piedalīšanos bija inscenēts priekšnesums "foruma teātra formā". Šis teātris ir improvizatoru kooperēšanās ar skatītāju, ļaujot viņam ņemt dalību izrādē. Tāpēc, ja kāds likumprojektu uztvēra kā nopietnu draudu laulībai vai ētiskajām vērtībām, aicinājums ticēt, ka tā bija rūpīgi izplānota teātra etīde. Kas izdevās spīdoši.
Foto: Anrijs Požarskis
