Skolēnu apvidvārdu zināšanas bija bagātīgas, tāpēc bez pūlēm tika atminēti tādi vārdi kā tupenis un buļba (kartupelis), krizdoles un stiķenes (ērkšķogas), kaiva (kaija), skotele (priekšauts), dardedze (varavīksne), česnāki (ķiploki), ķisens (spilvens), ciskadrilla (velosipēds), knauši (odi), kunna (varde), sērmūkslis (pīlādzis), sābris (kaimiņš),
Mazāk zināmi un grūtāk atminami skolēniem izrādījās vārdi: žugura (stārķis), kušķiņi (jēri), vaiduot (slimot), rupucs (krupis), skutuls (bļoda), aizgore (aizkrāsns).
Bija arī kuriozi – ar Kurzemes pusē lietoto vaboles apzīmējumu bambel daži spēles dalībnieki saprata bumbieri vai konfekti, savukārt kurčiks (tītars) izklausījās pēc cigaretes vai gurķīša. Arī par darbības vārda pepināt (karsti žāvēt zivis) nozīmi domas dalījās, un izskanēja tādi varianti kā pīpēt, tipināt, raudāt un cepināt. Latgales puses apvidvārdā patmaļis (dzirnavas) skolēni piedāvāja saukt platmali, patmīli, nomali vai mēteli. Sipisniks (biezpiens) bērniem izklausījās pēc sienāža, bet spindzenes dažiem puiškāniem (zēniem) šķita piemērots apzīmējums meitenēm (merģelēm), nevis lapsenēm.
Spēles beigās tika noskaidroti vislabākie apvidvārdu zinātāji – Santa Ķere no Ogres pamatskolas 6.b klases un Līva Strazdiņa no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 12.b klases –, kuras saņēma pasākuma rīkotāju sarūpētās balvas.
Valodu uzņēmums „Skrivanek Baltic" jau otru gadu iesaistās Starptautiskās dzimtās valodas dienas pasākumos, lai kopā ar Latviešu valodas aģentūru aicinātu gan bērnus, gan pieaugušos pievērst lielāku uzmanību valodu daudzveidībai un savas dzimtās valodas skaistumam.