Tikšanās ar Ziemeļu Padomes literatūras balvas ieguvējiem
Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā bieži rīko literāros vakarus, kuros ar lasītājiem aicināti tikties Ziemeļvalstu rakstnieki. To skaitā ir arī Ziemeļu Padomes literatūras balvas ieguvēji: Pērs Ulovs Enkvists, Dorita Villumsena, un tagad arī Sofī Oksanena - igauņu izcelsmes somu rakstniece, kas 2010. gadā saņēma Ziemeļu Padomes literatūras balvu par savu romānu „Attīrīšanās". Šo romānu latviešu valodā klajā laidis apgāds „Jumava".
Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā piektdien, 4. martā plkst. 18.00 aicina uz sarunu Ziemeļu Padomes literatūras balvas 2010. gadā ieguvēju Sofī Oksanenu (Sofi Oksanen), kuru somu valodā iztaujās romāna „Attīrīšanās" tulkotāja Maima Grīnberga. Saruna tiks tulkota latviešu valodā.
Atzīmējot Ziemeļu Padomes literatūras balvas 50. gadskārtu, rudenī Ziemeļu Ministru padomes birojā būs skatāma ceļojošā izstāde. Šī gada laikā ceram klātienē iepazīties arī ar citiem Ziemeļu Padomes literatūras balvas ieguvējiem.
Ievērojamāko Ziemeļu Padomes literatūras balvas saņēmēju darbi latviešu valodā
Zviedru rakstnieks Eivinds Jūnsons (Eyvind Johnson) 1962. gadā pirmais saņēma Ziemeļu Padomes literatūras balvu par noveli „Viņa žēlastības laiks". Šī novele latviešu valodā nav tulkota, bet latviešu lasītāji var iepazīties ar trim citām rakstnieka novelēm antoloģijā „Zviedru noveles" (tulkojusi Elija Kliene, izdevis apgāds „Liesma" 1968. gadā). Vairāki rakstnieka darbi latviešu valodā izdoti arī emigrācijas apgādā „Daugava".
Vēl viena Ziemeļu Padomes literatūras balvas saņēmēja, zviedru rakstnieka Pēra Ulova Enkvista (Per Olov Enquist), proza Latvijā ir ļoti labi pazīstama. Līdz šim latviešu valodā tulkotas piecas rakstnieka grāmatas, un pats rakstnieks Latvijā viesojies vairākkārt. Rakstnieks prestižo balvu ieguva 1969. gadā par romānu „Leģionāri", (tulkojusi Argita Daudze, izdevis apgāds „Liesma" 1993. gadā). Latviešu valodā var lasīt arī Pēra Ulova Enkvista romānus „Magnetizētāja piektā ziema" (tulkojusi Solveiga Elsberga, izdevis apgāds „Liesma" 1980. gadā), „Galma ārsta apmeklējums" (tulkojusi Solveiga Elsberga, izdevis apgāds „Atēna" 2002. gadā), „Kapteiņa Nemo bibliotēka" (tulkojusi Dace Deniņa, izdevis apgāds „Atēna" 2004. gadā) un „Grāmata par Blānšu un Mariju" (tulkojusi Dace Deniņa, izdevis apgāds „Atēna" 2006. gadā).
1974. gadā Ziemeļu Padomes literatūras balva tika piešķirta dāņu rakstniekam Villijam Sērensenam (Villy Sørensen) par darbu „Bez mērķa – un vēl". Latviešu valodā tulkota Villija Sērensena grāmata „Ragnaroks" (tulkojusi Egita Dardeta, izdevis apgāds „Atēna" 2004. gadā).
Viena no izcilākajām mūsdienu norvēģu rakstniecēm Herbjorga Vasmu (Herbjørg Wassmo) Ziemeļu Padomes balvu ieguva 1987. gadā par darbu „Plikās debesis". Latviešu lasītājiem labi pazīstama ir rakstnieces triloģija par Dinu – „Dinas grāmata" (tulkojusi Raita Kozlovska, izdevis apgāds Zvaigzne ABC" 1999., 2003. un 2010. gadā), „Dinas dēls" (tulkojuši Raita Kozlovska un Guntis„Ancens, izdevis apgāds „ Zvaigzne ABC" 2002. gadā) un „Karnas mantojums" (tulkojuši Raita Kozlovska un Guntis Ancens, izdevis apgāds „Zvaigzne ABC" 2003. gadā), kā arī romāni „Septītā tikšanās" (tulkojuši Raita Kozlovska un Guntis Ancens, izdevis apgāds „Zvaigzne ABC" 2005. gadā) un „Bēgšana no Franka" (tulkojusi Raita Kozlovska, izdevis apgāds „Zvaigzne ABC" 2006. gadā).
1990. gadā Ziemeļu Padomes literatūras balvu saņēma zviedru dzejnieks Tomass Transtrēmers (Tomas Tranströmer) par darbu „Dzīvajiem un mirušajiem". Tomass Transtrēmers ir starptautiski vispazīstamākais un atzītākais no zviedru dzejniekiem, kura darbi tulkoti teju 50 valodās, tostarp arī latviešu valodā. Dzejas krājumu „Atmiņas mani redz" 1999. gadā klajā laidis apgāds „Jumava", atdzejotāji Vizma Belševica, Solveiga Elsberga, Uldis Bērziņš, Zigurds Elsbergs, Andrejs Irbe, Juris Kronbergs, Knuts Skujenieks. Tomass Transtrēmers ir viesojies arī Latvijā.
Dāņu rakstnieces Dorita Villumsena (Dorrit Willumsen) saņēmusi vairākas prestižas literārās godalgas, tai skaitā arī Ziemeļu Padomes literatūras balvu 1997. gadā par romānu „Bangs", kurā apraksta ievērojamā 19.-20. gadsimtu mijas homoseksuālā dāņu rakstnieka Hermaņa Banga dramatisma pilno dzīvi.
Visvairāk tulkotā rakstnieces grāmata ir „Marija: Romāns par Marijas Tiso dzīvi", kura iznākusi arī latviešu valodā (tulkojusi Dace Deniņa, izdevis apgāds „Atēna" 2001. gadā). Latviešu lasītāji ar savdabīgās dāņu rakstnieces sapņaino un reālistisko redzējumu var iepazīties romānos „Kaķa brīvdienas" (tulkojusi Dace Deniņa, izdevis apgāds „Atēna" 2001. gadā) un „Koras balss" (tulkojusi Dace Deniņa, izdevis apgāds „Atena" 2007. gadā).
1999. gadā Ziemeļu Padomes literatūras balvu saņēma dāņu dzejniece Pia Tafdrupa (Pia Tafdrup) par dzejoļu krājumu „Karalienes vārti". Latviešu valodā dzejoļus atdzejojusi Olga Lisovska, ko 2001. gadā izdevis apgāds „Tapals".
Vēl viens norvēģu rakstnieks Larss Sobijs Kristensens (Lars Saabye Christensen) Ziemeļu Padomes balvu saņēma 2002. gadā par romānu „Pusbrālis". 2005. gadā apgāds „Zvaigzne ABC" latviešu valodā izdeva divus Larsa Sobija Kristensena romānus – „Pusbrālis" (tulkojusi Solveiga Elsberga) un „Nātru dzimta" (tulkojusi Agnese Mortukāne).
2009. gadā Ziemeļu Padomes balvu literatūrā saņēma norvēģu rakstnieks Pērs Petersons (Per Pettersson) par dzejas izlasi „Es nolādu laika upi". Lasītāji Latvijā var iepazīt viņa sarakstīto romānu „Prom ārā zirgus zagt", ko 2010. gadā izdeva apgāds „Zvaigzne ABC" Solveigas Elsbergas tulkojumā.
Ziemeļu Padomes balva literatūrā tiek piešķirta kopš 1962. gada, un tās apmērs ir 350 000 dāņu kronas.