20. gadsimta 20., 30. gados mākslinieki Jāni Akurateru šaržos tēlojuši, staigājam pa jumtiem un pieturoties pie Rīgas torņiem. Pats dzejnieks savukārt par nepieciešamību pēc komiskā un satīras mākslā kādā rakstā izteicies: "Tauta smejas un atvieglo sasāpējušo garu. Nekas nav pilnīgs pasaulē; visur ir trūkumi un par tiem jāsmejas."
Arī grafiķis un karikatūrists Uģis Mežavilks (1929–1998) ar smaidu vērojis savus laikabiedrus no literātātu vides un šaržos radījis veselu galeriju, kas vairāk nekā mēnesi būs apskatāma izstādē Jāņa Akuratera muzejā.
Uģis Mežavilks ir dzimis Bauskas apriņķa Svitenes pagasta Mežavilkos. Viņa tēvs Kristaps Mežavilks bijis pagasta vecākais, bet māte Alīda Eleonora (dz. Jaunzeme) pēc skolotāju institūta beigšanas tikusi nosūtīta strādāt Svitenes skolā. Diemžēl Kristaps pāragri aiziet no šīs pasaules (1932) un Rīgā dzimušajai un augušajai Alīdai saimniecības uzturēšana izrādās par smagu, tādēļ ģimene spiesta Mežavilkus pārdot un pārcelties uz dzīvi Purmsātos Liepājas apriņķī, kur Uģa māte ir sameklējusi darbu vietējā pasta nodaļā.
Abi Uģa vecāki bijuši mākslinieciski apdāvināti – Kristaps rakstījis dzejoļus, bet Alīda jaunībā bija sapņojusi par pianistes karjeru. Uģis jau bērnībā izrādījis interesi par zīmēšanu, iespējams, Alīdas brāļa Bruno Jaunzema iespaidā, kurš, būdams arhitektūras students, vairākas vasaras pavadījis Mežavilkos un akvareļos iedzīvinājis vietējās ainavas.
Otrais pasaules karš kreisi noskaņoto Alīdu ar bērniem aizved uz Krieviju. Uģis sāk mācīties latviešu bēgļu bērniem domātā arodskolā Ivanovā, kur gūst ievērību kā skolas sienas avīzes zīmētājs. Ģimenes leģenda vēsta, ka Uģis esot rakstījis vēstuli Vilim Lācim, Latvijas padomju valdības vadītājam, lai lūgtu iespēju mācīties mākslas skolā. Vilis Lācis šo lūgumu uzklausījis un tā pirmo mākslas izglītību Uģis Mežavilks guvis V. I. Surikova Maskavas mākslas vidusskolā (1943–1950), kur līdztekus parastajiem skolas mācību priekšmetiem padziļināti mācīta zīmēšana, gleznošana un kompozīcija. Pēc tam seko studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1950–1956).
Lai gan pēc studiju beigšanas Uģim Mežavilkam ir bijusi iespēja palikt Mākslas akadēmijā un strādāt par zīmēšanas pasniedzēju, jaunais mākslinieks izvēlas citu ceļu – viņš sāk strādāt humora un satīras žurnālā Dadzis un ilgus gadus ir žurnāla galvenā mākslinieka Egona Rusmaņa vietnieks. Viņu abu pienākumos ietilpst ne tikai karikatūru zīmēšana, bet arī žurnāla vizuālā tēla izveide, darbs ar autoriem un maketa sagatavošana tipogrāfijai. Ar Dadzi Uģis Mežavilks sadarbojas līdz pat šā izdevuma pastāvēšanas beigām 1995. gadā.
Līdztekus darbam Dadzī mākslinieks ilustrējis arī grāmatas, īpaši laba sadarbība veidojusies ar humoristiem Andreju Skaili un Valdi Artavu.
20. gadsimta 60.–80. gados Latvijas presē bija iecienīti tautā atzītu dzejnieku un mākslinieku t.s. humoristiskie šarži, un tā Uģim Mežavilkam nācies izpildīt dažādu redakciju – Literatūras un Mākslas, Padomju Jaunatnes u.c. – pasūtījumus. Lielākā daļa šo šaržu tapuši pēc fotogrāfijām, taču, tā kā māksliniekam piemitušas izcilas novērotāja spējas, daudzas personas viņš attēlojis arī pēc atmiņas.
Izstādēs Uģis Mežavilks piedalījies kopš 1957. gada. Kopš 1959. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Uģis Mežavilks saņēmis vairākas pirmās prēmijas Baltijas karikatūru izstādēs.
Uģa Mežavilka daiļrades rokrakstu raksturo vitāla, gaiša humora caurstrāvota dzīves uztvere, ekspresīvi piesātināts zīmējums un spēcīgi gaismēnu kontrasti.
Izstādē Akuratera muzejā tušas zīmējumos un zīmuļa skicēs būs apskatāmi vairāk nekā 30 laikabiedru portretējumi šaržos – Imants Ziedonis, Zigmunds Skujiņš, Jānis Rokpelnis, Ojārs Vācietis, Anatols Imermanis, Monta Kroma, Velga Krile, Cecīlija Dinere u.c.
Izstādi „Uģis Mežavilks. zīmējumi, šarži, idejas" Jāņa Akuratera muzejā rosināja mākslinieka meita – dzejniece un grafiķe Rūta Mežavilka.
Tuvāka informācija pa tālruni 67619934; 29451112 (Ruta Cimdiņa) 26703293 (MairaValtere), e-pastu: akuraters@memorialiemuzeji.lv, kā arī mājas lapā http://www.akurateramuzejs.lv un http://www.memorialiemuzeji.lv