Daina Avotiņa latviešu literatūrā darbojas jau kopš 1960. gadiem un ir pazīstama kā vairāku dzejoļu krājumu, romānu un stāstu krājumu autore. Romāns "Kad lausks cērt" ir ieturēts klasiskā latviešu "lauku" romāna tradīcijās un kā tāds atradīs daudz lasītāju īpaši vidējās un vecākās paaudzes vidū.
Romāna "Kad lausks cērt" sižeta pamatā ir kādas 20. gadsimta sākuma Ziemeļvidzemes latviešu lauku saimes dzīve, kuras rimto ikdienas plūdumu pārtrauc pārmaiņu laiki - no 1905. gada revolūcijas līdz 1919. gada brīvības cīņām. Latviešu literatūrā šis laikposms nereti ticis rādīts no padomju varai simpatizējošo rakstnieku viedokļa, taču tas, kā šie notikumi iespaidoja lauku māju saimniekus un viņu ģimenes, pret kuriem vērsās "jaunās varas", līdz šim nav ticis bieži aprakstīts.
Māju saimnieks Rihards Rimežs, viņa "smalkā" sieva Jūlija, par brīvību sapņojošais dēls Arnolds, spurainais pusaudzis Rūdis, ar komunisma idejām apsēstais kalps Aloizs, visām varām izdabājošais Voldis katrs no viņiem citā veidā mēģina atrast savu vietu "jaunajos laikos", kuri tik bieži ir nežēlīgi un neprognozējami. Tomēr vēsture rit savu gaitu. Tiek izcīnītas nozīmīgas kaujas, proklamēta Latvijas neatkarība... bet, kas divu lielvaru konfliktu laikā notiek vienkārša "mazā cilvēka" dzīvē? Un kāda cena būs jāmaksā par brīvību – tiklab personisko, kā valstisko?
Autore Daina Avotiņa atklāj, ka šo romānu rakstīt itin kā pavēlēja vecāsmātes dienasgrāmata, bieži jo bieži ienākot viņas domās. "Varbūt tā es būšu atstājusi kaut mazu liecību par tiem daudzajiem mūžiem, kuri ir ziedoti nākamo paaudžu un mūsu zemes labā. Romāns daudzējādā ziņā ir teju vai autobiogrāfisks, tomēr tajā daudz arī brīvas izdomas. Daļēji esmu pieturējusies pie īstiem vietvārdiem, daļēji tos izdomājusi." stāsta rakstniece.
