Šīs izrādes izaicinājums slēpjas vairākos apstākļos. Vispirms tas ir Rainis 21. gadsimtā. Kā pasniegt viņa idejas savienojumā ar laikmetīgās mākslas izpausmēm, kā tās atspoguļot dejas izrādē bez teksta?
Lugas autoru un izrādes horeogrāfi vieno arī vairākas interesantas sakritības. Rainis lugas tapšanas laikā atradies tālu no savām mājām. Jau vairāk nekā 10 gadus bez pastāvīgas mājvietas izrādes iestudē Olgas Žitluhinas dejas kompānija.
Pusideālists ir Raiņa pirmais mēģinājums dramaturģijas jomā. Olga Žitluhina pirmo reizi strādā kopā ar dramaturģi, meklējot labāko veidu, kā tekstu iedzīvināt dejas telpā, mijiedarbojoties diviem tik atšķirīgiem mākslas veidiem un cilvēkiem, kas Raiņa 100 gadus vecās idejas interpretē no šodienas skatupunkta.
Rainis, rakstot šo lugu atturības biedrības Auseklis konkursam, balansē starp vajadzību pēc reklāmas un naudas un brīvu māksliniecisko pašizpausmi. Olga Žitluhina daudz domā par to, kas ir interesanti un iedvesmojoši māksliniekam, un to, kas būtu saistošāks publikai.
Tomēr nekā apzināti kopīga Raiņa dzīvei un daiļradei Slobodskas trimdas laikā un Olgas Žitluhinas radošajiem meklējumiem Latvijā nav. Tā ir tikai māksliniecisku nejaušību virkne, kas izrādes veidotājiem lika sajust Raini un viņa pirmās lugas tapšanu kā pavisam īpašu notikumu.
Visi gaida no tevis kaut ko vairāk, nekā tu esi devis līdz šim.
„Skroderis” [lugas sākotnējais nosaukums] mani tā nomāc, ka es neko citu vairs nespēju, kaut tikai varētu izturēt līdz galam. Man šis darbs patiešām ļoti apriebies.
(Rainis)
