Galerijā „Leduspagrabs" pārsvarā eksponētas gleznas no izstādes „Sapņa anatomija", kas nesen bija apskatāma galerijā „Istaba" Rīgā. Izstādē apskatāmās gleznas raksturo sievišķīgs gleznošanas stils, kā arī atšķirīgs redzējums par vienojošo tematu – sapnis.
Dace Gaile Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu. Apmaiņas programmas ietvaros pieredzi guvusi arī Francijā. Viņas darbi līdz šim bijuši apskatāmi vairākās Latvijas un starptautiska mēroga izstādēs. Piedalījusies vairākās performancēs un radošajās darbnīcās. „Sapnis ir trausls kā ziepju burbulis, vadāms kā pieneņu pūka vējā, maigs kā pirmie pavasara saules stari degungalam, raibs kā trakākā ballīte, baiss kā dziļākā planētas aiza, gaistošs kā pirmā mīlestība," saka Dace Gaile.
Arī jaunā māksliniece Aija Vinkelmane Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu glezniecībā, apmaiņas programmas ietvaros studējusi Portugālē. Līdz šim piedalījusies vairākās izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Portugālē un Lielbritānijā. Viņa atklāj: „Sapnim ir jādod iespēja kļūt par mūsu otru realitāti, jo tas paplašina mūsu jūtu un uztveres pasauli. Dažkārt mani pārņem vēlme noārdīt apkārt esošo pilnībā, ļaujot atklāties tam, kas ir aiz tā, tam ko mēs neredzam, bet sajūtam un nojaušam. Savas gleznas varu dēvēt par sapņa reportāžu, ko veicu ar eļļas krāsām uz balta audekla. Tā man ir vienīgā iespēja iemūžināt sapni, fantāziju vai sajūtas."
„Es veidoju pilnīgi jaunu vielu – savienoju eļļas krāsas ar smalkiem iekšējo sajūtu tīmekļiem, krāsas slāņi pārvēršas dziļajos un caurspīdīgajos sapņos, neizstāstītā un nepiedzīvotā realitātē. Audekls pārtop spēļu laukumā, un brīžiem es vairs nesaprotu vai veidoju šo izdomu pasauli pati, vai arī esmu tikai tās skatītāja. Laikam jau sapnis uz audekla iejūtas ļoti labi, tomēr īsti nevēlas ieraudzīt savu precīzu portretējumu. Tādēļ tas turas drošā attālumā, reizēm atnākot kā negaidīta iedvesma, vai arī ilgi gaidīta ideja," saka Kristīne Kvitka, kura Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu. Apmaiņas programmas ietvaros studējusi un guvusi praktisku pieredzi Itālijā. Jaunā māksliniece jau sarīkojusi vairākas personālizstādes un piedalījusies grupu izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī Itālijā, Dānijā, Igaunijā un citviet. Piedalījusies arī vairākos starptautiskos mākslinieku plenēros.
Sandra Muižniece 2008.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu. Savas prasmes papildinājusi Ivara Heinrihsona konceptuālās glezniecības meistardarbnīcā, kā arī apmeklējusi individuālas apmācības gleznošanā, kompozīcijā pie Helēnas Heinrihsones. „Esmu stingri sekojusi savam sapnim – glezniecība kā cerība uz atklāsmi un satikšanos pašai ar sevi kopš bērnības un apzināta izvēle jau pieaugušā vecumā. Iestājoties akadēmijā 27 gadu vecumā, bija jānorij sajūta, ka neiederos, taču vienlaikus šī sajūta deva arī brīvību. Autoritātēm nebija lielas varas , bet nevar noliegt arī to, ka vērtējumi, uzslavas, kritika iezīmēja zināmu kursu manai glezniecībai. Mani darbi lielākoties ir par jūtīgumu, par cilvēku jūtīgo dabu un visu, kas no tā izriet. Lai par to runātu, es izmantoju ainavu, piefiksētus mirkļus dabā, kas var tikt salīdzināti ar dvēseles stāvokļiem. Ar realitāti identificējamā tēlojumā es ielieku jūtas, kas gleznās parādās kā noskaņas," tā par sevi saka Sandra Muižniece.