Sadarbībā ar Lietuvas Jūras muzeju, izstādē skatāmi 15 gleznojumi, kuros delfīni neparastu zīmju veidā atklāj ūdens pasaules noslēpumus. Delfīniem nav roku, tādēļ tie glezno, otiņu turot zobos. Šova vadītājs delfīnam tikai iedod otiņu ar krāsu un tur rokās paleti, savukārt delfīns ir atbildīgs par pašu gleznošanas un krāsu jaukšanas procesu, kura laikā tas var vairākas reizes atdot otiņu atpakaļ un „palūgt" citu krāsu.
Izstādē aplūkojami delfīnu gleznojumi un video stāsti par delfīniem, kuros tiek demonstrēta delfīnu dzīve delfinārijā un delfīnu terapija. Gleznošana, līdztekus dziedāšanai pēc notīm, dažāda izmēra bumbiņu trenkāšanai un cilvēku priecēšanai – ir delfīnu nodarbe šovu laikā.
Savdabīgā izstāde apceļojusi vairākas pasaules pilsētas, tostarp tā bija skatāma Latvijas Dabas muzejā Rīgā, taču uzreiz un atklāti jāsaka, ka cilvēkiem, kuru „mākslas ēdienkartē" figurē klusās dabas, ainavas un portreti – izstādē to neatrast.
Paši mākslinieki šobrīd atpūšas Atikas zooloģiskajā dārzā, Grieķijā, jo viņu delfinārijs tiek rekonstruēts. Katram indivīdam delfīnu barā ir savas rakstura īpašības, kuras tie atklāj gleznojumu formās, līnijās un būtībā. Args ir 27 gadus vecs Lietuvas Jūras muzeja delfīnu barvedis, lielākais un spēcīgākais delfīns. Kā jau barvedim pienākas tas diktē noteikumus, kuru ievēro citi, tādēļ viņa darbi aizrauj ar izteiktām krāsām un spēcīgiem vilcieniem. Glorija (24 g.v.) un Gabija (18 g.v.) ir divas delfīnu dāmas – gleznotājas, taču viņu darbi ir atšķirīgi. Glorijas zīmējumi ir smalki, viegli un liriski. Gabija ir trīs delfīnēnu mamma, taču kuplā ģimene mākslai netraucē, viņas darbi ir ļoti rotaļīgi un jautri. Ikviens, kurš bijis Lietuvas delfinārijā un redzējis klātienes šovā, kā delfīni glezno, izstādē varēs ļauties skaistajām atmiņām, bet citiem šī izstāde var būt kā iedvesmas avots vasaras ceļojumam.
No publikas izklaidēšanas brīvajā laikā delfīni palīdz smagi slimiem un citādi cietušiem bērniem – delfīnu terapijā. No 2001. gada Lietuvas Jūras muzeja delfinārijā notiek arī īpašas bērnu un delfīnu kontaktēšanās nodarbības, kuras pamatā ir domātas smagi slimiem bērniem, piemēram, autisma un citu attīstības traucējumu gadījumos, kā arī vardarbībā un nelaimes gadījumos cietušiem bērniem. Delfīnu terapija nav ārstēšana. Delfīnu terapija visveiksmīgākā ir tad, kad to izmanto kopā ar citām ārstniecības metodēm. Piemēram, valodas traucējumu dēļ bērnam vajadzētu apmeklēt gan logopēdu, gan piedalīties delfīnu terapijas nodarbībās. Delfīnu terapijas seansu laikā tiek nostiprināti ar citām metodēm sasniegtie rezultāti.
Izstādē īpaši gaidīti Rēzeknes lietuvieši, jo materiāli pieejami arī lietuviešu valodā.
Publicitātes foto, delfīni glezno. Foto autors Alfonsa Mažūns