K. Šēnhers lugu „Ragana" sarakstījis 1914. gadā, arī režisors izrādei devis žanrisko apzīmējumu kaislības senlaiku garā. Senlaiku stilistika vērojama gan skatuves noformējumā, gan kostīmos, taču, lai arī luga sarakstīta gadsimtu atpakaļ, laikam īsti nav nozīmes, jo nekas daudz nav mainījies – cilvēki jūt, mīl, cieš un pārdzīvo, un arī tēmai – sieviete starp diviem vīriešiem – nav laika noilguma. Mainījusies ir tikai attieksme pret lietām.
„Mūsdienās cilvēks ir iemācījies aizslēpties aiz vairākām sejām, viņš ir pieņēmis kaut kādas sabiedrības nospraustās normas. Šajā izrādē iekšējie pārdzīvojumi netiks slēpti, viss tiks spilgti demonstrēts," uzsver aktrise Inese Kučinska.
Meža mājiņā savas dienas mierīgi un saskanīgi vada sieva (Inese Kučinska) un vīrs (Egons Dombrovskis). Viss, ko viņi vēlas, ir iegūt labklājību. Lai to izdarītu, vīrs tirgojas ar kontrabandas precēm. To uzzina jaunais robežsargs (Kaspars Gods), kurš nolemj vīru un sievu atmaskot. Lai to nepieļautu, vīrs mudina sievu robežsargu savaldzināt. Tas sievā atmodina tādas jūtas, par kuru esamību viņa agrāk nav nojautusi. Pamazām visi trīs tiek ierauti postošā kaislību virpulī, no kura izkļūt vairs nav iespējams.
Lugas un izrādes centrā izvirzīta sieviete, viņas apzinātās un neapzinātās vēlmes. Spilgti tiek atklāts, kas notiek ar cilvēku, kad viņš nokļuvis kaislību varā. Izrādes veidotāji akcentējuši – noteiktos apstākļos jebkurā sievietē var pamosties ragana.
Iestudējumam scenogrāfiju veidojis Varis Siliņš, kostīmus – Ilze Vītoliņa, horeogrāfiju – Inga Krasovska, bet gaismu partitūru – Mārtiņš Feldmanis.
Izrādi iespējams apmeklēt arī 25. un 30. martā.
Foto autors Ziedonis Safronovs
