Rugetta raksta savu dienasgrāmatu 5 gadus – no 11 gadu vecuma līdz 16 gadiem. Šis dzīves posms ir viņas meklējumu, jūtu mulsuma, arī izmisuma pilns. Pirmais skūpsts un sajūtas pēc tam, pirmā mīlestība, vilšanās, sāpes un asaras zēna dēļ. Brīžiem viņa cenšas ātrāk kļūt pieaugusi, izrauties no bērnības paradīzes, brīžiem negrib kļūt vecāka, jo jūt bailes lielās dzīves priekšā.
„Izrādes tapšanas laikā mums radās iespēja atcerēties sevi pusaudžu gados, taču nu jau ar laika distanci, vēlreiz mēģinot izprast, jauna cilvēka fizisko un garīgo stāvokli, enerģijas avotus, nemotivēto jūtu izpausmi. Patiesībā, pusaudža gadi ir izmisuma un panikas pilni – būtiskākie jautājumi gāžas no visām pusēm – neziņa par turpmāko savu vietu dzīvē, pirmā mīlestība un zaudējums, pārmaiņas gan ārējas, gan iekšējas. Ar nenobriedušu prātu ir viegli manipulēt" par izrādi stāsta tās režisore Inese Mičule.
Dumpīgs pusaudzis un sabiedrības nenogurstošā vēlme protestētāju piemērot noteiktiem sociāliem stereotipiem. Patstāvīgi domājošie pusaudži padomju laikmetā tika uztverti ar nicinājumu. Šobrīd laiks, vide un paņēmieni ir mainījušies, tomēr masu kultūra turpina manipulēt ar nenobriedušo apziņu.
Režisore – Inese Mičule
Scenogrāfs – Gints Sippo
Kostīmu māksliniece – Ieva Veita
Galvenajā lomā – Guna Zariņa
Lomās: Baiba Broka, Sandra Zvīgule, Elita Kļaviņa, Inga Alsiņa, Jana Čivžele
