Ir ierasti mehānismi, kas nosaka, kā mākslas darbi publiskā vidē tiek skaidroti, un kas tos palīdz pozicionēt publiskā telpā. Šādi palīglīdzekļi, piemēram, ir atsauces, nosaukums, izstāde, to pavadoša preses relīze, tālāk recenzija, mākslas darba attēls, par darbu radušies nostāsti utt. Šī izstāde pēta dažus specifiskus piemērus, kur sasaistes likumi un pieņēmumi starp mākslas darbu un tā palīglīdzekļiem netiek primāri uztverti kā doti, bet gan kā izpētes forma, lai aprakstītu un tādējādi arīdzan norādītu uz iepriekšnoteiktu un pieņemtu diskursu un institucionālām konvencijām, kurās darbs ir veidots. Šādi paralēli pašiem darbiem veidojas cita pati par sevi esoša pieeja, jo analīze iedibina gan savu loģiku, gan atsauces. Ne tikai mākslas darbi, bet arī visas blakus mākslas darbam pastāvošas to skaidrojošas formas savstarpēji korelē un atsaucas viena uz otru, tādējādi radot tā dēvēto diskursīvo lauku.
Vācu žurnālā "Star Ship" 2008. gadā publicētajā esejā mākslinieki Džejs Čungs un Kjū Takeki Mēda rakstīja paskaidrojošu tekstu par savu izstādi, kas norisinājās 2006. gadā Isabella Bortolozzi galerijā Berlīnē, un tās preses relīzei. Eseja tika noslēgta ar šādu paragrāfu: "Vēl viena lieta par atsauču lietojumu mākslas darbos – es domāju, ka iemesls, kāpēc preses relīze ir nokļuvusi uzmanības centrā, nav saistīts ar izskaidrojošo aspektu vien, bet gan ar to, ka darba nozīme aizvien mazāk un mazāk ir saistīta ar pašā darbā atrodamajiem konkrētajiem attēliem un rādītājiem, bet vairāk ar mākslinieka, kuratora, galerijas vai jebkādas citas atbalstītājinstitūcijas deklaratīvo paziņojumu. Skaidrojot skatītājam to, kas ir, citkārt noslēgtā izstāžu telpa kļūst saistīta ar pārējo pasauli. Es uzskatu, ka pretstatā šāda veida paziņojumiem neapgalvojoši izteicieni ir daudz interesantāki. Pēc analoģijas varētu teikt, ka iespaids, kādu atstāj apvainojums, nav atkarīgs no tā attiecībām ar pasauli. Ja kāds saka: "Tu esi pakaļa!", tad tu neesi apvainots šī izteikuma burtiskās nozīmes dēļ. Apvainojumi ir interesanti, jo lamāšanās nav saistīta ar valodas atbilstību pasaulei, uz kuru tā atsaucas; apvainojuma iespaidam nav nekā kopīga ar atbilsmi, bet ar valodas pieredzi kā tādu."
Izstādē ir apkopoti mākslinieku un rakstnieku darbi, kā arī dažādi teksti: recenzijas un piezīmes, kas atsaucas uz noteiktu mākslas darbu, vai arī, kas ir konceptuāli domātas kā daļa no mākslas darba. Izstāde cenšas izsekot un teju vai mākslīgi reprezentēt diskursīvas formas, kas veidojas ap mākslas darbu. Izstādē tiek apskatīti daži konkrēti gadījumi, kas atspoguļo mākslas prakses formas, kurās mākslas darbi paši, ne tikai to skaidrojumi, ir konceptuāli nozīmīgi un aktīvi dalībnieki sava diskursīvā lauka veidošanā.
Izstādē piedalās: Ei Arakava (Ei Arakawa, Japāna/Amerika), Nikolass Gambarofs (Nikolas Gambaroff, Amerika/Vācija), Džejs Čungs (Jay Chung, Koreja/Vācija) & Kjū Takeki Mēda (Q Takeki Maeda, Japāna/Vācija), Džerijs Bibijs (Gerry Bibby, Austrālija/Vācija), Krisa Krausa (Chris Kraus, Amerika), Niks Mauss (Nick Mauss, Amerika/Vācija), Bernadette Corporation (Amerika), MAY (Fancija)
Atbalsta: Kultūras Ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, ASV vēstniecība Latvijā, Austrālijas valdība, Austrālijas Mākslas padome, Francijas Kultūras centrs, Gētes institūts Rīgā, Nordic Culture Point, airBaltic, Kolonna, LMC, VKN, Latvijas Kara muzejs, Teltis.lv, dekorent.lv, Valmiermuižas alus, Apgāds Krasts, Studija, Radio Naba.
kim? laikmetīgās mākslas centrs
Maskavas iela 12/1, Rīga
Atklāšana 2011. gada 1. aprīlī plkst. 19:00
Izstāde atvērta: 2. aprīlis – 8. maijs
trešdien, piektdien 14:00 – 19:00
ceturtdien 14:00 – 20:00
sestdien, svētdien 12:00 – 17:00
www.kim.lv
Foto: Krisa Krausa (Chris Kraus). Kadrs no filmas "Sadness of Leaving". 1992
