Dubultnieka jeb "doppelganger' arhetips kā personāža raksturošanas un interpretācijas līdzeklis sakņojas literatūras tradīcijās. Traktējot šo tēlu plašāk kā konfliktu starp instinktu un pienākumu, apziņas racionalitāti un zemapziņas iracionālismu, iespējams izdarīt vispārīgākus secinājumus par personāža raksturošanas un strukturēšanas principiem, kas kopīgi atšķirīgu režisoru darbos. Tādējādi šāda arhetipiska struktūra veido tos kino valodas elementus, kas ļauj nodrošināt kino vēstījuma divus līmeņus (atsaucoties uz Mišela Rifatēra divu līmeņu teksta nolasīšanu): stāsts, ko mēs noskatāmies, ir tikai virspusējais, vizuālais jeb ikoniskais vēstījuma slānis, bet naratīvā ietvertā dziļākā struktūra (šajā gadījumā dubultnieka tēls) var ļaut kino valodai „runāt" arī abstraktā līmenī. Šis ir viens no centrālajiem jautājumiem, ko ciklā plānots aplūkot, kaut arī viennozīmīgu secinājumu nav iespējams izdarīt.
1. Ļaunais dvīnis. Personāža divējādā daba, sociālā maska (vai "personas" arhetips saskaņā ar Jungu) un instinkts/zemapziņa. Kas nosaka cilvēka rīcību vairāk? Piemēri no Filmām „Doktors Džekils un misters Haids" (Džona Robertsona 1920. gada filma, kā arī Rūbena Mamuliana 1931. gada lente), Žaka Turnjē „Kaķa cilvēkiem" (1942), Pola Šrēdera 1982. gada šīs filmas rimeika un Nīla Džordena filmas „Vilku sabiedrībā" (1984).
Ieejas maksa: Ls 3; studentiem: Ls 2.10; abonements 6 lekcijām: Ls 10.
Ziņa publicēta sadarbībā ar kinokino.lv.
Publicitātes foto, "Doktors Džekils un misters Haids"
