Ēriks Dzenis dzimis 1925. gada 28. maijā Valmieras pusē. Jau kopš agras bērnības viņu saistīja zīmēšana – ar domu kādreiz kļūt par mākslinieku. Skolotāji gan ieteica domāt par praktiskāku darbu un zīmēt vai gleznot tikai brīvajā laikā nedēļu nogalēs.
1940. gadā Dzeņa ģimeni skāra padomju okupācijas slogs un režīma represijas. No 1943. gada Ēriks Dzenis studējis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā pie Jēkaba Bīnes, Arija Skrides un prof. Jēkaba Prīmaņa, bet 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur no 1947. līdz 1949. gadam turpinājis mācības Eslingenes Latviešu mākslas skolā pie Ludolfa Liberta, Franča Ernesta Banges, Jūlija Matisona.
1950. gadā Ēriks Dzenis ieceļojis Kanādā. Strādājis par ilustratoru reklāmas nozarē un turpinājis studijas Ontario Mākslas akadēmijā, vakara klasēs pie Džona Alfsena (John Alfsen). Figurālai zīmēšanai un gleznošanai par modeļiem mākslinieks izraudzījās galvenokārt dejotājus. Kad Toronto O'Kīfa centrā Kanādas Nacionālā baleta rīkotajās izstādēs Ērika Dzeņa darbi guva ievērību, radās iespēja gleznot pasaules klases baletdejotājus. Kopš 1977. gada mākslinieks nodevies tikai radošam darbam, sarīkojis vairākas personālizstādes. Eļļas, akvareļa un pasteļa tehnikā gleznojis, kā arī zīmējis baleta ainas, pievērsies arī portretam.
Ēriks Dzenis ir Kanādas latviešu mākslinieku apvienības „Latvis" biedrs, Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda tēlotājmākslas referents. Ievēlēts Latviešu nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) padomē, 26 gadus vadījis Latviešu centra mākslas komiteju.
Pirmais baleta mākslas modelis, ko Ēriks Dzenis gleznojis Eslingenes mākslas skolā, ir latviešu balerīna Mirdza Tillaka. Kanādā mākslinieks aktīvi darbojies līdzi Diānas Jablokovas-Vorpas vadītajam Kanādas Junioru baletam gan kā viens no organizācijas direktoriem, gan zīmējot dekorācijas un kostīmus.
Turpmāk Ērikam Dzenim izveidojās kontakti ar lielajiem pasaules baletiem, tiem viesojoties Toronto un Ņujorkā. Radās iespēja fotografēt un skicēt pasaules baleta zvaigznes, iepazīt tās, piemēram, Rūdolfu Nurijevu (Рудольф Нуриев), Karenu Keinu (Karen Kain), Veroniku Tenantu (Veronica Tenant), Nadju Postu (Nadja Post) u. c. personiski.
Kopš 1970. gada Ēriks Dzenis regulāri piedalījies tēlotājas mākslas izstādēs par baleta un dejas tematiku Toronto.
Izstādei Rīgā izvēlētais zīmējumu komplekts droši un atraisīti, kompozicionāli raksturīgi un pārliecinoši rāda autora spējas skopās līnijās attēlot klasiskās dejas fiksāciju un plastisko valodu, kā arī kustības iekšējo dinamiku.
