Kā jau tas zināms no sendienām, latviešu pīlīšu pūšanai ir senas un gadsimtiem koptas tradīcijas. Lūk, ko mums stāsta Latviešu mīta 18. stāsts: „Reiz sirmā senatnē bijis tā, ka latvietis varējis izpūst, ko vien sirds vēlējusies. Ja sirds iekārojusi kādu sēnīti, tad viņš izpūtis mākoņus, mākoņi izlaistījuši lietu, lietus izaudzējis sēni un pēc brīža kārotā sēne jau bijusi rokā. Ja latvietis gribējis, viņš varējis izpūst otru latvieti, bet izpūst pašu parastāko koku bijusi gatavā smiekla lieta. Reiz pūšanas karstumā latvietis nez ko iedomājies un sadomājies, sapūties un pārpūties. Viņš savā pūšanas kārē solījies pasauli piepūst lielāku, sak, lai vairāk vietas kokiem, sēnēm un citiem latviešiem. Pasaules izmērus mainīt latvietim tā arī neesot izdevies, turpretim latvieša pūšanas spējas dīvainā kārtā gājušas mazumā, un drīz viņš pat pašu parastāko mākoni nav spējis izpūst. Taču no tiem tālajiem laikiem, kad latvietis bijis visvarenais pūtējs, kaut kas palicis vēl šobaltdien. Tagad latvietis var izpūst pīlītes, kas arī nav tik maz, jo pīlīte ir daiļš putniņš un balstiņa tai nemaz nav peļama. Tā nu cauru dienu un nakti latvietis pūš pīlītes, pats sevi iepriecina un citus neaizmirst. Pat mucā sēdot, viņš dažkārt pamanās izpūst pa kādai pīlītei. Tāda nu ir latvieša ikdiena – viena vienīga pīlīšu pūšana."
Latviešu sapnis šajā dienā piedāvā speciālu Pīlīšu pūšanas kolekciju, kas skatāma Latviešu sapnī Baznīcas ielā 20/22 un galerijā Istaba, Kr. Barona ielā 31a.
www.latviandream.lv
