Stikla mākslinieces Ilzes Dūdiņas personālizstādes atklāšana

Māksliniece, bet arī LMA Stikla mākslas nodaļas lektore, arī viena no „Stikla mākslas un studiju centra” dibinātajām, kuras darbi priecējuši skatītājus gan tepat kaimiņos Lietuvā, gan mazliet tālāk – Dānijā, Somijā, Francijā, Beļģijā un citur.

Ledusziedi? Ne gluži. Zaļojošas pļavas? Arī nē. Tomēr – āboliņa ziedi un laimes lapiņas, smilgas, vijīgi stiebri, kāda vijolīte vai neaizmirstulīte, filigrāni, rūpīgi, eleganti, tā, ka iespējams izšķirt ik ziedu, ik lapiņu, kas parādās uz stikla paralēlskaldņiem, „ledus” klucīšiem. Gaisa burbulīši starp ziediem. Skatoties uz darbiem caur kādu no šķautnēm, abās puses iegravētie vijumi saplūst vienotā, fantastiskā rakstā. Līdzās mazajiem darbiņiem, uz tumšā koka galda, ziedu vāze, kuras augšdaļa atgādina kallas ziedu platā kātā, kas tik pat uzmanīgi apvīts sīku ziediņu vijām.

Rakstīt uz stikla un rakstīt ar stiklu. Otru iespēju māksliniece atradusi stikla rakstāmspalvās, dabiska lieluma, plūstošas formas, plānas un mirdzošas, sakrautas kaudzēs, galiņi bronzas krāsā „iemērkti”, un arī kāda spalva kā pirms vai pēc darba, pirms vai pēc notvertas domas, tintnīcā – stikla kubā sastingusi.

Pavisam nedaudzi darbi, kā uzsver māksliniece, tālab, lai var novērtēt katru, lai varētu apstāties padomāt, pavērot, jo nav jau jēgas pārblīvēt telpu ar darbiem, kam domas tik vien kā paslīd garām, tverot arvien katru nākamo un nākamo, it kā lai nevienu nepalaistu garām, bet patiesībā ne pie viena tā arī neapstājoties. Šoreiz tā ne.

Kontrastā ar smalki izstrādāto mazo formātu veidoti lielie „Saules pulksteņi” – vērojot krāsainos laukumus, viegli iedomāties sauli skaitām laiku caur tiem siltā vasaras dienā, kad laužot gaismu, staru pa staram, krīt cauri stundas un minūtes.

Vēl viens noslēpums ir dažas fotogrāfijas, ar ko papildināta izstāde. Rupji darba cimdi un balta bleķa krūzīte, neskaidri plūstošas siltas gaismas straumes, uguns, kuras klātbūtne tikai nojaušama, bet kas vistiešākajā veidā saistāma ar stikla rašanos, kas tagad atšķirts no savas tapšanas pirmformas kļuvis vēss un trausls. Uguns un stikls. No viena otrā un blakus.
Ingrīda Ivane