Garbage Pin* (tulk. Piespraude – atkritumu tvertne) radusies no pilsētvidei raksturīgā mākslas koncepta, kas izmanto un jaunā veidā interpretē ikdienišķus priekšmetus, šajā gadījumā - atkritumu tvertni.
Nav šaubu, ka atkritumu tvertne, bezgalīgā skaitā izplatīta visās pasaules mājsaimniecībās, pieder pie kolektīvās bezapziņas tēliem. Dienu no dienas tā piedalās ikviena cilvēka dzīvē, un tajā atspoguļojas mūsu paātrināti pieaugošā patēriņa kultūra.
Darbs sastāv no metāla piespraudes (4,5x2x3 cm) ar pamatnē ievietotu nelielu plastmasas maisiņu, kā arī papildu maisiņu komplektu, ko lietot pēc katras piespraudes izmantošanas, tā ļaujot paturēt vairākus iegūtos rezultātus. Cēlmetāls sudrabs šeit satiekas ar lēto un sintētisko plastmasu, kas lielā mērā vainojams mūsu ekosistēmas iznīcināšanā. Divi nosacīti un subjektīvi jēdzieni – vērtīgais un nevērtīgais - tiek pretstatīti šajā piespraudē.
Parasti mēs izmetam ārā visu nevajadzīgo, ko uzskatām par lieku savā dzīvē. Piespraudi - atkritumu tvertni var izmantot gluži tāpat, kā parastu atkritumu maisiņu. To var padarīt arī par tādu kā relikviju noliktavu, kur noglabāt nelielas simboliskas atmiņas. Šī rota var arī palīdzēt mums atbrīvoties no saviem iekšējiem mēsliem vai pat atmaskot mūsdienu sabiedrības problēmas. Nekādu instrukciju piespraudes lietošanai nav - ikviens var atlasīt pats savus personiskos mēslus un pats par tiem arī atbildēt. No šāda viedokļa raugoties, maisiņa caurspīdīgums veicina kritisku attieksmi pašam pret sevi, jo atklāj citiem to, ko parasti slēpjam.
Projekts tika uzsākts 2008. gada janvārī, sadarbojoties ar 90 māksliniekiem. Ikviens no māksliniekiem saņēma Piespraudes – atkritumu tvertnes komplektu un priekšlikumu lietot rotu piecas dienas, šai laikā atlasot, izveidojot vai pārveidojot piecu plastmasas maisiņu saturu. Tā paša gada augustā mākslinieki nosūtīja atpakaļ savus pabeigtos darbus. Projekta idejas interpretācija bija katra mākslinieka paša rokās, darbojoties piedāvāto noteikumu ietvaros.
Tāpat kā glezna, skulptūra vai instalācija, rotaslieta pati par sevi ir vieta, bet bez tam, tā vienīgā spēj arī apdzīvot kustīgu objektu – ķermeni. Rotaslietu var uzskatīt par vietu, kur saskaras intīmā sfēra ar publisko, jo tās nēsātājs nāk no savas privātās telpas, lai izrādītu sevi un savu rotaslietu publiskajā telpā. To var prezentēt kā pazīšanās zīmi vai piederības simbolu noteiktai grupai vai sociālajam slānim.
Projekts ir materializējies instalācijā, kas ietver 440 elementus un no 2009. gada aprīļa apceļo pasauli izstādes veidā.
Informācija sagatavota pēc projekta „Piespraude – atkritumu tvertne" autores un kuratores Anas Kardimas ievadvārdiem izstādes katalogam.
*Angļu valodā veidojas vārdu spēle – garbage pin - rubbish bin.