Oficiālā anotācija:
Būdams īsts angļu džentelmenis, viņš nevarēja pieļaut pāri nodarījumu neaizsargātai sievietei un iesaistījās negaidītā konfliktā vēlu vakarā uz ielas. No šī brīža, noslēpumainais svešinieks, kurš dēvē sevi par misteru Smitu, nezinās mieru nevienu sekundi, jo pa pēdām viņam, tikko piedzimušajam bērnam un prostitūtai, kuru viņš nolīga bērna pieskatīšanai, pēkšņi sāk sekot vesela armija līdz zobiem apbruņotu ļaundaru. Novākt viņus visus, izglābt bērnu un noskaidrot, kas, pie velna, šeit vispār notiek - tāds uzdevums pa spēkam ir vienīgi misteram Smitam.
Recenzija:
Filmas žanrs - melnā komēdija - nav nemaz tik bieži sastopams, it sevišķi, ja runa ir par popkultūras kino repertuāru. Kas īsti ir melnais humors? Protams, stingri definēt, kas ir melnais humors nav iespējams, tāpat kā pateikt, kas ir un kas nav smieklīgi. Šie lielumi nav izmērāmi un saistīti ar lielu devu subjektivitātes. Tomēr var piefiksēt vienu tendenci- noteikti ir jābūt kādam kontrastam, šoka elementam.
Notikumos, situācijās, kas nereti ir traģiskas, nopietnas var būt arī kāda detaļa, elements vai citi apstākļi, kas situāciju padara komisku. Piemēram, Kventina Tarantino "Lubenē" (Pulp Fiction, 1994), ir atrodama aina, kur abi centrālie filmas varoņi mašīnas aizmugurējā sēdeklī ved gūstekni, viens no viņiem sarunājoties ar sagūstīto vicinās ar ieroci. Pēkšņi smadzenes izšķīst pa visu salonu un šoferis pie stūres lamājoties grib zināt, kāda velna pēc kolēģis to izdarījis. Iemesls ir pavisam vienkāršs - ceļam bija bedrīte.
Jā, tas noteikti nav labākais melnā humora piemērs, bet aptuveni uz šādiem jokiem nesas prāts "Šauj viņus nost" veidotājiem. Masu slepkavības, sadisms un brutalitāte filmā novests līdz pārspīlējumam un absurdam, tāpēc tas it kā ir komiski, jo to var uztvert kā daudzu citu filmu parodiju. Šādu taktiku uzskatāmi izmantoja "Grindhouse" veidotāji, proti, vienā filmā sametot visu banālo, pārspīlēto, klišejisko un grotesko.
Pastāv nerakstīta vienošanās, ka tas nav nopietni, būtu jābūt visai apdalītam humora izjūtas ziņā, lai sašutumā celtos kājās un kliegtu: "Hei, kas pie velna te notiek?" Skaidrs kā diena, ka apspriest filmas absurdo sižetu šoreiz ir galīgi nevajadzīgi, jo tas jau arī ir daļa no joka, no joka, kas, jāatzīst, vietām ir gana izdevies, bet tajā pat laikā ir visai viendabīgs.
Atzīšos, ka man joki likās pārāk prasti un it kā veidoti pēc viena konkrēta parauga, it kā veidotājiem melnā humora izjūta aprobežotos ar ko konkrētu - jābūt daudz asinīm, līķu kalniem un tad kaut kam, kas visu asiņaino padara smieklīgu. Galvenajam varonim ir jābūt ļoti "vēsam", bet tad seko, kas tāds, kas īsti ar šo tēlu nelīmējas kopā utt. Vispār, likās, ka visas filmas garumā ir tikai kādi labi ja trīs joki, kas atkārtojas dažādās variācijās un uzsvars ir vardarbības pārspīlēšana.
Pietrūkst ''Nogalināt Bilu" (Kill Bill, 2003), "Miss Saulstariņš" (Little Miss Sunshine, 2006) vai "Kruto kruķu" (Hot Fuzz, 2007) manierē pasniegtie daudz, manuprāt, asprātīgākie melnie joki. Par Monty Python šoreiz nemaz nav vērts runāt, jo ar tāda līmeņa melno jokošanos šeit nav sakara.
Jāsecina, ka "Šauj viņus nost" labāk izklausās anotācijā nekā realitātē, bet, no otras puses, neko vairāk jau arī nosaukums nevienam nesola, šeit tiešām bliež nost no kātiem visus, kas uz to uzprasās. Šī laikam arī ir viena no tām filmām, ko vieni ļoti slavēs, bet citi mīdīs kājām. Ir tas vai nav smieklīgi, to varat pārbaudīt tikai jūs paši, vai arī, protams, varat to nedarīt. Iespējas saskatīt smieklīgo jebkurā dzīves situācijā ir neierobežotas, viss atkarīgs no personīgās gaumes un humora izjūtas.
Lomās: Clive Owen, Monica Bellucci, Paul Giamatti
Režisors: Michael Davis
