Konference:
Atsedzot neredzamo pagātni. Aktuālās pieejas Austrumeiropas sociālisma perioda mākslas vēstures pētniecībā
Norises laiks: 17 – 18. maijs
Vieta: Gētes institūts Rīgā
Izstāde:
Paralēlās hronoloģijas. Austrumeiropas izstāžu nezināmā vēsture
Norises laiks: 17. maijs – 4. jūnijs
Norises vieta (izstādes līdzproducētāji): Rīgas mākslas telpa (Intro zāle)
Starptautiskā konference Atsedzot neredzamo pagātni („Recuperating the Invisible Past") pievērsīsies jaunākajām pieejām, kas tiek izmantotas sociālisma perioda mākslas procesu izzināšanā un interpretācijā.
Nepieciešamība no jauna pārskatīt 20. gs. 2. puses mākslas vēsturi ir bijušo sociālisma un padomju bloka valstu pētnieku uzmanības centrā jau kopš 90. gadiem, jo ģeopolitiskās situācijas dēļ Austrumeiropas reģions no kopējās mākslas vēstures bijis izkritis. Šai problemātikai veltītas izstādes, publikācijas, konferences gan Austrumeiropā, gan citviet pasaulē, tapušas un arvien tiek papildinātas gan Austrumeiropas mākslas vēstures versijas, kurās uzsvērts, ka tās eksistence nav mazāk nozīmīga kā šobrīd ikviena profesionāļa pārzinātā Rietumu mākslas vēsture.
Konference Rīgā piedāvās interpretācijas un skaidrojumus par paralēlēm un atšķirībām mākslas un kultūras norisēs dažādajos reģionos, kā arī jaunus skatījumus par to, kā apgūt un saprast neseno vēsturi. Tajā piedalīsies mākslas pētnieki un kuratori no ASV, Čehijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Polijas, Serbijas, Ungārijas, Vācijas. Viņu vidū arī tādas starptautiski atzītas autoritātes kā Eda Čufere, Viktors Misiano, Pjotrs Pjotrovskis, Linara Dovidaitīte, Dora Heģi, Marks Alens Švēde, Svens Spīkers. Uzstāsies arī vairāki atzīti un jaunās paaudzes pētnieki no Latvijas. Konference notiks angļu valodā.
Vienlaikus ar konferenci Rīgas mākslas telpā Intro zālē tiks atklāta izstāde Paralēlās hronoloģijas. Austrumeiropas izstāžu nezināmā vēsture, kas sniegs ieskatu par nozīmīgiem, bet šobrīd mazzināmiem mākslas notikumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ungārijā 20. gs. 50. – 80. gados. Arhīvu tipa izstāde aktualizēs ārpus starptautiskās mākslas vēstures palikušo Austrumeiropas lomu kopējā ainā, uzrādot paralēles un arī atšķirības ar Rietumiem un savstarpēji.
Paralēlās hronoloģijas kā pašvērtīgu mākslas fenomenu aplūko izstādes, izceļot neoficiālus notikumus, kas savulaik iespaidoja vai pat mainīja izpratni par mākslas un izstāžu lomu. No Latvijas notikumiem tajā būs ieskats jauno mākslinieku „slēgtajās" izstādēs, Līgas Purmales un Miervalža Poļa, Andra Grīnberga, Māra Ārgaļa personālizstādēs un citiem spilgtiem notikumiem 70. gados. Lietuvieši piedāvās ieskatu Vitauta Landsberģa un citu mākslas studentu sarīkotajā Fluxus koncertā, kā arī studiju un dzīvokļu izstādēs 60. un 70. gados, savukārt Igaunijas daļa izstādē būs veltīta Jurija Okas, Leonharda Lapina, Vilena Kunnapu un citu mākslinieku un arhitektu avangarda un konceptuālās mākslas izstādēm un hepeningiem, kas notika ārpus tradicionālās mākslas vides, piemēram, Eksperimentālās bioloģijas zinātnes institūtā un Zinātņu akadēmijas bibliotēkā. No Ungārijas izstādē būs skatāmas divas ekspozīcijas – „Kā māksla kļūst publiska" un „Citas revolucionārās tradīcijas".
Konference un izstāde ir daļa no Laikmetīgās mākslas centra koordinētā starptautiskā sadarbības projekta Atsedzot neredzamo pagātni, kas pievēršas bijušās Austrumeiropas valstu sociālisma perioda mākslas un kultūras mantojuma pārskatīšanai laikmetīgā perspektīvā. Projekta starptautiskie partneri ir: mākslas organizācija Tranzit.hu Budapeštā, Tallinas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Viļņas Nacionālā mākslas galerija, mākslas institūts Wyspa Gdaņskā, Polijā.
www.lcca.lv
