Filmu skati papildinās lektoru priekšlasījumiem (lektori, profesors Viktors Freibergs, kritiķe Dita Rietuma, profesors Jarmo Valkola (Somija)). Kopumā četru dienu laikā tiks demonstrētas izcilas XX gs. film noir, kas tapušas Holivudā, tomēr tiek uzskatītas par izaicinājumu Holivudas klasiskajam stilam. Programmā filmas: "Sanseta bulvāris", "Maltas vanags", "Gilda", "Lielā tveice", "Ķīniešu kvartāls".
Filmu programma Film noir mistērija:
5.maijā 18.00Kas ir film noir un kas mums ar to kopīgs? (kritiķe Dita Rietuma un profesors Viktors Freibergs)
18.45 MALTAS VANAGS (Maltese Falcon, rež. Džons Hjūstons, 100 min.)
6.maijā 18.00 Kā analizēt film noir? (profesors Jarmo Valkola, Somija)
18.45 LIELĀ TVEICE (The Big Heat, rež. Frics Langs, 89 min.)
7.maijā 14.00 Film noir vizualitāte. (Profesors Jarmo Valkola, Somija)
16.00 Gilda (rež. Čārlzs Vidors, 110 min)
18.30 SANSETA BULVĀRIS (Bvld. Sunset, rež. Billijs Vailders, 110 min.)
9.maijā 18.00 ĶĪNIEŠU KVARTĀLS (Chinatown, rež. Romāns Polaņskis, 130 min.) (Ditas Rietumas ievadvārdi)
Filmas tiek demonstrētas angļu valodā. Ieeja – brīva. Pasākums notiek Kinoskolā, 13.janvāra ielā 33.
Kas ir film noir?
Par spīti franču valodā formulētajam apzīmējumam, film noir tiek uzskatīts arī par vienu no visamerikāniskākajām parādībām pasaules kino kontekstā. Ar šo jēdzienu apzīmē filmas, kas tapušās Holivudā XX gs. 40.-50.gados, taču film noir ietekmes ir jūtamas ik uz soļa – arī tādi mūsdienu ASV kino autori kā Deivids Linčs, Kventins Tarantīno un Kristofers Nolans dāsni izmanto film noir paņēmienus. Savukārt paša film noir saknes sniedzas gan amerikāņu detektīvliteratīrā, gan Eiropas kultūrā – vācu ekspresionismā, franču poētiskajā reālismā. Film noir mūsdienās tiek uzskatīts par transkulturālu fenomenu, tā principi ietekmē mūsdienu kinoprocesu un to režisorus, kas turpina film noir tradīcijas.
"Film noir stils respektē noteiktus naratīva moduļus un varoņu emocijas. Tas akcentē noteiktus varoņu emocionālos stāvokļus – atsvešināšanos, apmātību – šī iemesla dēļ daudzi no film noir pētniekiem ir atsaukušies gan uz eksistenciālismu, gan freidismu. Film noir izmanto estētiskas un filozofiskas kultūras vērtības tikpat viegli, kā tās izmanto vizuālās konvencijas, ikoniskās zīmju sistēmas un varoņus-tipāžus no citiem avotiem. Šis process ilustrē film noir kā īpašu fenomenu," uzskata film noir pētnieki Alēns Silvers un Elizabete Vorda.
Bez vizuāliem principiem – ekspresīva apgaismojuma, kontrastainām gaismēnām, film noir piedāvā noteiktu varoņu tipu. Film noir varoņu vidū ir ciniski detektīvi un fatālas destruktīvas liktenīgās sievietes, bokseri un apdrošināšanas aģenti, rakstnieki un alkoholiķi u.c. Vairumam no viņiem atbilst kāda film noir varoņa formulētais: "Kādu dienu liktenis, vai kāds mistisks spēks, var tevi izraudzīties par savu mērķi bez jelkāda īpaša iemesla...". (No filmas Detour/Apvedceļš.)
Paradoksāli, ka neviens no film noir vizuālā stila komponentiem – rakursi, kadra kompozīcija, apgaismojums, montāža, kadra dziļums, kameras kustība – nav unikāls tikai un vienīgi film noir. Un tomēr ir vesels pazīmju kopums – ekspresīvais vizuālais stils, kontrastainās gaismēnas, uzkrītošā gaismas/tumsas, vīrišķā/sievišķā opozīcija, varoņu fatālisms un eksistenciālais kailums u.c. – kas ļauj runāt par film noir stilistisko saliedētību.
Kinoskola aicina aizraujošā ceļojumā film noir pasaulē! Programmas piedāvātās filmas, kas pamatoti, tiek uzskatītas par amerikāņu kinokultūras šedevriem, ir tikai niecīga daļiņa no daudzos simtos mērāmā amerikāņu film noir vēsturiskā mantojuma.
Ziņa publicēta sadarbībā ar kinokino.lv.
