Gleznotāja Jāņa Purcena (1973) jaunā izstāde ir par tekstu, par domu, par rakstītu vārdu. Kā tas ielido viņa galvā, iedzīvojas tur, raisa viņā pārdomas un pārmaiņas, jo nekas jau nestāv uz vietas, vārda raisītā rezonanse var būt tikko jūtama, bet ar laiku tā kļūst kā sniega bumba, kas izraisa lavīnu. Vārds, rakstītais vārds, daudzi vārdi, kas rindojas kā graudi vārpā. Šī burtu rindošana vārdos, vārdu kārtošana teikumos un teikumi, kas noklāj laukumus, radot asociācijas ar gobelēnu, kur pavedieni veido blīvu rakstu – domu rakstu. Māksliniekam šī tekstu aušana uz audekla vai papīra ir meditācijas process.
Teksts, visbiežāk no Evanģēlija, transformēts caur mākslinieka domu labirintiem, kļūst par ceļu pašam uz sevi, sevis skaidrošanas ceļu. Meklējumu ceļš. Būtībā katra mākslinieka radītais darbs ir sevis skaidrošanas ceļš, ja to nepavada citi nodomi, teiksim, merkantili vai arī pasūtītāja diktēti, bet ne Jānis Purcens, viņš kā Verlēns 19.gadsimta beigās prasa: „Un vārdu turi augstā cieņā!". Mākslinieka izstāde „Ir rakstīts" vēlreiz pārliecina par vārda maģisko spēku, to var apskatīt un izlasīt galerijā Daugava no 11. maija līdz 11. jūnijam.
