Ar lasījumu „Fotogrāfiju nozīme laikmeta dokumentācijā. Valda Lazdiņa fotoarhīvs" festivālā piedalās autora meita Daiga Kalniņa. Viņa stāsta: „1957. gada jūnijā divdesmit viena gada vecumā Valdis Lazdiņš atgriezās no izsūtījuma Sibīrijā. Viņš pārveda divpadsmit 35x24 mm fotofilmiņas, kas ilgi Latvijā bija vienīgais zināmais šāda apjoma viena autora fotonegatīvu arhīvs, fiksēts deportāciju laikā. Specnometinājuma vietā Tomskas apgabala Veršiņinas sādžā Valdis Lazdiņš mācījās fotografēt, īpašos apstākļos - bez elektrības un laboratorijas aprīkojuma - attīstīja fotofilmas un izgatavoja pirmās attēlu kontaktkopijas. Bet mājupceļš uz Latviju viņu pacēla radošā lidojumā, kas turpinājās sociālistiskās Latvijas 1950. – 1970. gadu realitātē. Viņš ar patstāvīgu un brīvu, ar komunistiskās ideoloģijas un fotostilu pasniedzēju neietekmētu redzējumu fiksēja to, kas viņam šķita cilvēciski nozīmīgs. Lai arī smagā un traģiskā apkārt bija daudz, tas nav jūtams fotogrāfijās. Tās pilnas pozitīvas enerģijas un vitalitātes, kas virza dzīvotgribu."
Valda Lazdiņa fotogrāfiju izstāde „Mājupceļš" bija skatāma arī Latvijas Fotogrāfijas muzejā 2003. gadā, bet šī gada jūlijā muzejā tiks atklāta autora tēva brāļa Vernera Lazdiņa darbu izstāde ar fotoattēliem, kas arī uzņemti Latvijas laukos tai pašā laikā - no 1950. gadiem līdz 1970. gadiem.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas)
Tālr. 67222713
www.fotomuzejs.lv
Sekojiet mums twitter.com/fotomuzejs
Foto: Valdis Lazdiņš „Plunči. 1958"
