Fotoizstādes "Ludza 2007" atklāšana

SFVS norisinājās laikā no 4.augusta līdz 11.augustam Ludzā, tajā dalību ņēma 52 jaunie fotogrāfi no deviņām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Polijas, Vācijas, Beļģijas, Spānijas un Lielbritānijas. Studenti strādāja piecās tematiskajās darbnīcās, katru no tām vadīja kāds profesionāls fotogrāfs.

Tūlīt pēc SFVS tika veidota izstāde Ludzā, kinoteātrī "Latgale". Pēc izstādes tika uzsākts darbs pie kataloga izveides.

Pēc žūrijas, kuras sastāvā bija mākslas kuratore un zinātniece Inese Baranovska, fotogrāfs Alnis Stakle, gleznotājs Andris Eglītis, veiktās atlases izstādē un katalogā aplūkojami 15 jauno fotogrāfu darbi; no Latvijas: Gatis Pakalns, Oskars Cirsis, Arnis Āboliņš, Viktorija Krone, Edgars Zvirgzdiņš, Gundega Grāvīte, Ieva Rulle, Andrejs Kovaļovs, Helēna Stare, Uģis Ozoliņš, Oskars Rozenbergs un Oskars Pastars, kas pārstāv Latviju un Krieviju; no Krievijas: Mihail Tolmačev; no Igaunijas: Taavi Tatsi un Dmitri Strahov, kas arī pārstāv divas valstis – Igauniju un Krieviju.

Daudzi no darbiem ir dekoratīvi vai vizuāli pievilcīgi, taču nevar apgalvot, ka tāpēc oriģināli tīrradņi. Dažas tipiski „netipiskās” kompozīcijas ar cilvēkiem savdabīgā vidē, piemēram, pie galda dārzā, kur uzmanība koncentrēta uz vienu vai diviem objektiem. Pārstāvētas gan krāsainās, gan melnbaltās fotogrāfijas, portreti, tostarp arī pašportrets, interesantas ir kombinācijas no fotogrāfa paša uzņemtām fotogrāfijām un attēlu fragmentiem, kas raisījuši līdzīgas asociācijas.

Ar ideju un krāsu salikumu, uzmanību saista Edgara Zvirgzdiņa darbs „Sēta”, vairāku attēlu salikums, kur savienoti fragmenti no sētām uz Latvijas un Krievijas robežas, krāsainas sētas ar un bez reklāmām, vienojošais – augšpus redzamā koku josla.

Aktuāla ir ar robežu saistītā tālbraucēju šoferu un bezgalgarās rindās redzamo automašīnu tēma, kas parādās Oskara Rozenberga un Dmitri Strahova darbos.

Taavi Tatsi triptihā „Zelma” akcentē dzīvības un nāves tematiku, velkot paralēles ar dzīvības cikliem, dabas ritmu, līdzās novietojot kapa piemiņas plāksni un nokaltušas (nelaikā bojā gājušas) samtenes.

Jauks Helēnas Stres radītais triptihs „Es aizeju...”, kas acīmredzot iever sevī zināmo frāzi, ka mēs nākam no savas bērnības, melnbaltajos attēlos redzamas mazas meitenes, kas rotaļājas pagalmā, viena no tām cakoti baltā kleitiņā.

Lakonisks, bet iedarbīgs ir Oskara Cirša darbs – „Šī nav lelle” – kur padomjlaiku lelles nošmulētā sejiņā spīd divas gauži cilvēciskas acis.

Šie un citi darbi izstādē aplūkojami līdz 1.decembrim.