Kolekcionāra Andra Skābes padomju laiku formas tērpu parādē varēs ieraudzīt gan padomju milicijas, gan jūras un sauszemes Padomju Savienības bruņoto spēku formas. Kā rēgi, skanot to gadu mūzikai un pateicoties gaismas efektiem, cauri muzeja ekspozīcijai „Liepāja okupāciju režīmos" uz neatgriešanos, ar „Nekad vairs!" nolemtību izsoļos padomju karavīri.
Savukārt plkst. 22 muzeja izstāžu zālē sāksies videodiskotēka „Varavīksne", kuru vadīs „CREDO" bundzinieks Verners Bokums. Leģendām apvītais mūziķis no grupas "CREDO" aktīvās muzicēšanas laikiem būs apkopojis tā laika ne vien pašmāju, bet arī pasaules mūzikas un video ierakstus.
Kā jau piedienas īstai padomju laika diskotēkai, protams, būs arī bufete un pret ziedojumiem varēs pamieloties ar tādiem iecienītiem gardumiem kā brētliņu tomātu mērcē un šprotu maizītēm, veldzēt slāpes ar tomātu sulu. Pasākumu atbalsta zivju pārstrādes uzņēmums "Kolumbija Ltd".
Muzeja telpās K. Ukstiņu ielā 7/9 no plkst. 18 līdz 01 naktī darbosies grāmatnīcas „Globuss" grāmatu galds, atvērta būs arī grāmatnīcas „Zvaigzne ABC" Ganību ielā.
Jau ziņots, ka Liepājas muzejs šogad Muzeju naktī piedāvās apmeklētājiem iespēju ielūkoties padomju laika norisēs.
Saistībā ar Liepājas muzeja telpu Kūrmājas prospektā 16 gaidāmajiem rekonstrukcijas darbiem Muzeju nakts aktivitātes dažādu paaudžu cilvēkiem 14.maijā no plkst.16 līdz plkst.1 notiks K.Ukstiņa ielā 7/9, kas Latvijas neatkarības atgūšanas gados bija pazīstama kā Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas mītne, bet pēdējos gados tur izveidota ekspozīcija "Liepāja okupāciju režīmos".
"Bez pagātnes nav nākotnes. Lai saprastu sevi un citus pasaules kontekstā, mēģināsim Muzeju nakts laikā izdzīvot laiku pirms 30-65 gadiem, kas pieredzējušiem cilvēkiem saistās ar padomju laika absurdiem un iespējām, bet jaunajai paaudzei - neizprotamu nosacījumu dzīvi.
Šogad Muzeju nakts devīze ir "Kaimiņi". Eiropas Muzeju nakts akcijai Liepājā pievienosies arī virtuālais Liepājas kinomuzejs, Liepājas ebreju draudzes muzejs, radošā telpa "Tējas istaba", Liepājas represēto klubs, biedrība "Liepājas optimistu pulks", Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs, Liepājas Valsts tehnikums, kolekcionārs Andris Skābe, grāmatnīcas "Zvaigzne ABC" un "Globuss".
No plkst. 18 līdz 19 un no plkst 21 līdz 22 Liepājas muzeja telpās K. Ukstiņa ielā 7/9 Muzeju nakts apmeklētājiem būs iespēja doties Virtuālā Liepājas kinomuzeja sagatavotajā ceļojumā Liepājas pagātnē.
Kā sacīja Virtuālā Liepājas kino muzeja vadītāja Kristīne Jākabsone, tas būs neliels kinostāsts par XX gs. Liepāju un to, ko šis trauksmainais gadsimts atstājis pilsētas vaibstos un vēsturē.
Stāsts par Liepāju sāksies Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Būs iespēja redzēt kinolentē iemūžinātos tā laika Latvijas valstsvīrus Liepājā. „Latvijas skaņu hronikas" ierakstā varēs dzirdēt pēdējā pirmsokupācijas pilsētas galvas Ēvalda Rimbenieka balsi un redzēt Liepājas dzīves darbīgo, taču rimto plūdumu, pilsētas trīssimtgades svinības 1925. gadā.
1940. gadā Liepājas, tāpat kā visas Latvijas, dzīvi pārtrauca padomju okupācija, pēc gada to nomaina cita - hitleriskās Vācijas okupācija. Ekrānā visai baigas ainas - deg Graudu iela un Lielā iela. Vēsturisko filmu kadri vēstīs arī to, kā top vācu karalaika nedēļas hronika „Deutsche Wochenschau"- Liepājas ielās jauneklis vācu kareivja formā ar kinokameru rokās.
1945. gadā karš beidzas, taču Latvijai un arī Liepājai, tumsas gadi turpinās, jo atgriežas padomju okupācija. Protams, nav noliedzams, ka pēckara gados Liepājā noritēja zināms jauncelsmes darbs – būs redzams, kā pilsētas ielās novāc drupas, atjauno ēkas.
"Tālākais kinoceļojums skatītājus vedīs cauri okupācijas desmitgadēm - sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem gadiem - ar neizbēgamajām liecībām par režīma klātbūtni pilsētā: padomju armijas orķestriem ielās, Nikolaja Dedājeva, Miķeļa Būkas un citu padomju varoņu vārdu piešķiršanu ielām, kara veterānu tikšanos," sacīja Kristīne Jākabsone.
Un tad - astoņdesmito gadu nogale. Drūmais okupācijas laiks tuvojas izskaņai un vislabāk par to liecina jaunatnes noskaņojums. Toreiz to sauca par dziesmoto revolūciju. Tāpēc arī kinostāstu par XX gs. Liepāju noslēgsies uz muzikālas nots - pacilājošie koncerti „Mēs- Liepājai", tautā iemīļotie rokmūziķi, kas palīdzēja šo gaisotni uzturēt, Mūzikas vidusskola, arī nesen mūžībā aizgājušie - Jānis Grodums un Agris Engelmanis.
